Morfoloģija un bioloģija. Tā ir daudzgadīgs 30–70 cm augsts lakstaugs. Stublāji vairāki, pacili, blīvi aplapoti, pie pamata veltniski, pārkoksnējušies, augšdaļā viegli šķautņaini, kaili. Lapas pretējas, lineāri lancetiskas, 4–6 (10) cm garas, 4–8 mm platas, lokveidā noliektas, mala skrimšļaini sīkzobaina. Ziedkopa – skrajš dihāzijs, ziedi samērā lieli, parasti divi, retāk viens, trīs vai četri. Kauss cilindrisks, 15–20 mm garš, bieži purpurviolets, kausa zobiņi trīsstūraini, mala plēvaina, gals smails. Ārkausam četras olveida lapas, pakāpeniski sašaurinātas akotveida smailē, garākas nekā puse kausa stobriņa garuma. Vainaglapas purpura, veselas, otrādi olveida, 10–12 mm garas, gals nevienādi zobains. Auglis – cilindriska pogaļa, vienādā garumā ar kausu. Zied no jūnija līdz augustam (Gavrilova 1999; Kabucis 2003).
Izplatība. Suga sastopama šaurā areālā Austrumeiropā, Krievijas Eiropas daļā un Ukrainā (Walters 1993; Gavrilova 1999; Цвелев 2000; GBIF 2022a). Reizēm Fišera neļķi uzskata par sinonīmu un iekļauj daudz plašākajā D. chinensis L., kas ir izplatīta līdz pat Krievijas Tālajiem Austrumiem (GBIF 2022b; Govaerts 2024). Sugas dabiskās izplatības areāla R robeža ir neskaidra, tai zināmas savrupas salveida atradnes Baltijas jūras baseina A daļā (Цвелев 2000). Baltijas valstīs suga sasniedz izplatības ZR robežu (Gavrilova 1999). Igaunijā un Lietuvā tā tiek uzskatīta par retu antropofītu (Jankevičienė et al. 1993; Kukk et al. 2020), savukārt Latvijā – par savvaļas floras elementu (Gavrilova 1999; Kabucis 2003). Nav pietiekami daudz datu, lai droši apgalvotu, ka tā ir Latvijas savvaļas floras elements. Jāveic papildpētījumi, lai skaidrotu sugas izplatību un autohtonitāti. Apdzīvotā platība (AOO) un sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2. Ticamu datu par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā pēdējos gados nav, abas vēsturiskās atradnes pie Ančkiniem un Vecsēlpils pārbaudītas 2017. gadā, bet suga tur nav atrasta (NBD 2017). Sugas neskaidrā floristiskā statusa dēļ tā tiek vērtēta kā DD.
Populācija. Populācijas lielums un indivīdu skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Latvijā ir zināmas divas atradnes, turklāt jaunu pētījumu par abu cenopopulāciju vitalitāti un saglabāšanās pakāpi pēdējos gados nav. Pirmoreiz suga atrasta 1978. gadā Preiļu novada Ančkinos, vēlāk ievākta arī Viduslatvijā – Vecsēlpilī. Herbārijam (LATV) ievākti tikai divi sugas paraugi, tādējādi var netieši secināt, ka arī vēsturiskajās atradnēs suga bijusi mazskaitlīga, tikai atsevišķi indivīdi. Tā kā abas atradnes ir ārpus ĪADT, nav publikāciju par ĪADT floru vai izstrādātu dabas aizsardzības plānu, kur šī suga būtu minēta vai analizēta.
Dzīvotnes un ekoloģija. Nav precīzu datu par sugas dzīvotnēm atradnēs, tādēļ par sugai raksturīgajām dzīvotnēm var spriest tikai ļoti aptuveni. Latvijā tā konstatēta sausos zālājos kaļķainās augsnēs un priežu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. Iespējams, dekoratīvo ziedu dēļ sugu ievāc puķu pušķiem vai stādiem, izmantojot līdzīgi kā citas plaši kultivētās un vietām savvaļā “pārgājušās” neļķu sugas – Dianthus versicolor u. c.
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, meža kultūru ierīkošana un citi intensīvās mežsaimniecības pasākumi, kā arī zālāju aizaugšana dabiskās sukcesijas rezultātā un dabisko zālāju uzaršana. Tomēr, ņemot vērā sugas dekorativitāti, iespējams, suga ir sens antropofīts, un tādā gadījumā spriest par draudiem nav lietderīgi.
Aizsardzība. Visas sugas atradnes konstatētas ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ņemot vērā neskaidrības par sugas floristisko statusu Latvijā, atkārtoti jāpārbauda atradnes, jāizvērtē sugas autohtonitāte valstī un reģionā, dzīvotnes dabiskums un konkrētās augu sabiedrības atbilstība sugai raksturīgajām fitocenozēm pamatareālā. Sugu pieļaujams izslēgt no īpaši aizsargājamo sugu saraksta.
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. China pink – Dianthus fischeri. Very rare in Latvia, where it reaches the north-western limit of its range in the Baltic States. In Estonia and Lithuania, the species is considered a rare anthropophyte, while in Latvia it is considered native, although there are not enough data to confidently state that D. fischeri is indeed an element of the wild flora. Additional studies are needed to clarify the distribution and status of this species. Due to the unclear floristic status of the species, it is assessed as DD. The AOO is 4 km2, and the EOO – 4 km2. There is no reliable data on the changes in the AOO and the EOO. Both earlier recorded localities near Ančkini and Vecsēlpils were surveyed in 2017, but the species was not found there. The population size and its dynamics are unknown. The species has been recorded outside protected nature areas. Only two herbarium specimens have been collected, from which it can be indirectly concluded that in the past, the species’ individuals were found in small numbers that grew in dry grasslands and sparse pine forests. It is necessary to survey the earlier recorded localities, assess the floristic status of the species in the country and region, the suitable habitats and ecological conditions in the sites, and specify population size and threats. The species may be excluded from the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
