Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Trejlapu ūdensgundega

Ranunculus peltatus Schrank

 
Trūkst datu (DD)

Trejlapu ūdensgundega

Ranunculus peltatus Schrank

Foto: David Delon, CC BY 4.0 – trejlapu ūdensgundega.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: parastā ūdensgundega Batrachium peltatum (Schrank) Bercht. et J. Presl.
Dzimta: Ranunculaceae gundegu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2013, LC 2010.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs:
Dānija (R. peltatus subsp. peltatus LC, 2019), Vācija (R. peltatus Schrank *, 2018), Polija (Batrachium peltatum Schrank DD, 2016), Lietuva (+), Igaunija (R. peltatus Schrank +), Zviedrija (abas sugas LC, 2020), Somija (+), Baltkrievija (+), Krievijas apgabali (Karaļauču (+), Pleskavas (+), Ļeņingradas (+), Novgorodas (+)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.2. Iekšzemes mitrāji – sezonālas/ neregulāras upes/strauti/tērces, 13.4. Piekrastes iesāļūdens/sālsūdens lagūnas/lagūnu ezeri, 15.9. Kanāli, notekgrāvji un grāvji.
   
Draudi: 9.1. Sadzīves un komunālie notekūdeņi, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums, 12.1. Citi draudi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs ūdensaugs. Stublājs iegremdēts, tā garums variē atkarībā no augšanas vietas dziļuma (parasti 30–150 cm). Ir gan uz ūdens virsmas peldošas, gan pilnīgi iegremdētas lapas. Peldošās lapas ieapaļas, līdz 1,5 cm garas, līdz 2,5 cm platas, šķeltas, mala zobaina. Zemūdens lapas dalītas 2–8 cm garās pavedienveidīgās plūksnās. Ziedi lieli, pa vienam lapu žāklēs. Vainaglapas baltas, pamatne dzeltena, parasti diezgan cieši blakus vai nedaudz pārsedzas. Auglis – riekstiņu kopauglis. Zied no maija beigām līdz jūlijam (Priedītis 2014; Koutecký et al. 2021). Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem R. peltatus tiek dalīta divās sugās R. peltatus Schrank un R. schmalhausenii Luferov (SLU Artdatabanken 2024). Latvijā līdz šim nav veikti R. peltatus sugu kompleksa taksonomiskie pētījumi. Saistībā ar taksonomiskām neskaidrībām suga tiek vērtēta DD.

Izplatība. R. peltatus Schrank ir izplatīta Eiropā, atradnes arī Āzijas DR daļā un Sibīrijā, Āfrikas Z daļā. Savukārt R. schmalhausenii Luferov ir sastopama tikai Eiropas Z un ZA daļā (GBIF 2023; Govaerts 2024). R. schmalhausenii Luferov ir dziļu, tīru ezeru ar cietu grunti suga (Bobrov et al. 2015). Zviedrijā abas sugas ir samērā bieži sastopamas (SLU Artdatabanken 2024). Šajā izdevumā tiek uzskatīts, ka Latvijā pieejamie dati attiecas uz R. peltatus Schrank. Latvijā suga konstatēta ļoti reti, pārsvarā Piejūras zemienē, Rietumlatvijā un Viduslatvijā (Tabaka 2003). Tomēr jaunāko datu par sugas sastopamību Latvijā ir maz, un tie ir 20–30 gadus veci ir tikai dažas izolētas, savstarpēji attālas atradnes pie Īslīces, Užavas un Randu pļavās. Sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, un sastopamības apgabals (EOO) ir 12 312 km2. Tomēr Latvijā nav pārbaudītas agrāk konstatētās atradnes un mērķtiecīgi meklētas jaunas atradnes.

Populācija. Nav datu.

Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug galvenokārt barības vielām bagātos ūdeņos (Axmanová 2022). Spēj augt arī iesāļos ūdeņos. Gaismprasīga suga (Chytrý et al. 2018). Latvijā sastopama stāvošos un lēni tekošos ūdeņos. Atrasta izžuvušā peļķē Randu pļavās un grāvī Užavā (LU BI kartotēka).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Potenciāli sugas apdraudējums ir eitrofikācija, kas izraisa pastiprinātu dzīvotnes aizaugšanu ar virsūdens augu sugām un zaļaļģēm. Suga ir izturīga pret mehāniskiem traucējumiem un ūdenstilpes īslaicīgu izžūšanu. Tā veido starpsugu hibrīdus, tādēļ iespējamas grūtības sugas identificēšanā.

Aizsardzība. Suga konstatēta dabas liegumos “Randu pļavas” un “Užava”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāveic Ranunculus L. ģints taksonomiskie pētījumi, jāpārbauda vēsturiskās atradnes, kā arī jāinventarizē piemērotās dzīvotnes, lai precizētu sugas izplatību un populāciju lielumu. Pēc tam jāizvērtē sugas izzušanas risks un jāprecizē sugas aizsardzības pasākumi.

Autore: Laura Grīnberga.

Summary. Pond water-crowfoot – Ranunculus peltatus. According to the results of the latest research results, R. peltatus is divided into two species: R. peltatus Schrank and R. schmalhausenii Luferov. In Latvia, taxonomic studies of the Ranunculus L. genus have not been conducted. It is assumed that the data available in Latvia refer to R. peltatus Schrank. This species is very rare in Latvia, found mainly in the Coastal Lowland, western and central Latvia. The latest data on the distribution of the species in Latvia were collected 20–30 years ago. A few isolated, distant localities have been recorded: near Īslīce, near Užava, and in the Randu meadows. The AOO is 12 km2, and the EOO – 12,312 km2. However, no surveys for this species have been carried out in Latvia, the population size is unknown. R. peltatus has been found in stagnant and slow-flowing waters, in temporary puddles and ditches. A potential threat to the species is eutrophication, which causes increased overgrowth of waterbodies and streams with highly competitive plant species and green algae. The species is resistant to mechanical disturbance and temporary drying of waterbodies. The species forms interspecific hybrids, therefore, difficulties in identifying the species are possible. The species was found in the “Randu pļavas” and “Užava” Nature Reserves. Taxonomic studies of the Ranunculus L. genus are necessary. To ensure the conservation of R. peltatus, surveys in the earlier recorded localities and other potential habitats are needed to specify the distribution and population size. Subsequently, an assessment of the extinction risk should be carried out and measures for species protection should be recommended. Due to taxonomic uncertainties, the species is assessed as Data Deficient (DD).

Literatūras saraksts

  • Axmanová I. 2022. Substrate reaction relationship. www.FloraVeg.EU [skatīts 11.11.2024.].
  • Bobrov, A., Gałosz, J., Jopek, M., Movergoz, E. 2015. Ranunculus schmalhausenii (section Batrachium, Ranunculaceae), a neglected water crowfoot endemic to Fennoscandia – a case of rapid hybrid speciation in postglacial environment of North Europe. Phytotaxa, 233: 101–138.
  • Chytrý, M., Tichý, L., Dřevojan, P., Sádlo, J., Zelený, D. 2018. Ellenberg-type indicator values for the Czech flora. Preslia 90: 83–103.
  • GBIF 2023. Ranunculus peltatus Schrank in GBIF Secretariat: GBIF Backbone Taxonomy. https://doi.org/10.15468/39omei Pieejams: https://www.gbif.org/species/8365713 [skatīts 05.06.2025.].
  • Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].
  • Koutecký, P., Prančl, J., Košnar, J., Koutecká, E., Hanzlíčková, J., Lučanová, M., Nejedlá, M., Kaplan, Z. 2021. Waking up from a taxonomist’s nightmare: emerging structure of Ranunculus section Batrachium (Ranunculaceae) in central Europe based on molecular data and genome sizes. Appendix 1 – Morphology of central European taxa of Ranunculus sect. Batrachium. Botanical Journal of the Linnean Society, 198(4): 417–437.
  • Priedītis, N. 2014. Trejlapu ūdensgundega Batrachium peltatum (Schrank) Brecht. et J.Presl. Latvijas augi. Enciklopēdija. Gandrs Poligrāfija, Rīga, 181. lpp.
  • SLU Artdatabanken 2024. Artfakta: sköldmöja (Ranunculus peltatus). https://artfakta.se/taxa/6045538 [skatīts 24.10.2024.].
  • Tabaka, L. 2003. Trejlapu ūdensgundega (parastā ūdensgundega) Batrachium peltatum (Schrank) Bercht. Et J. Presl. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 230.–231. lpp.
  • Tichý, L., Axmanová, I., Dengler, J., Guarino, R., Jansen, F. et al. 2023. Ellenberg-type indicator values for European vascular plant species. Journal of Vegetation Science, 34(1), e13168.
Projekta finansētāji un partneri