Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem pazemes dzinumiem. Stublājs 30–60 cm garš, pacils līdz stāvs, dobs. Lapa zaļa, apakšpuse nedaudz zilgana, lapiņas 0,7–1,7 cm garas, 0,4–0,9 cm platas. Ziedkopas kāts 8–12 cm garš, ziedkopā (2) 3–6 ziedi. Zieda kāts kails, zieds 0,8–1,5 cm garš. Kauss 0,5–0,6 cm garš, kausa zobiņi līdz ziedēšanai atliekti. Vainags 0,8–1,4 cm garš, spilgti dzeltens. Auglis – ap 3 cm gara pāksts. Zied no jūnija līdz jūlijam (Roze 2015). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 1–5 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, galvenokārt mērenajā joslā. Igaunijā reti, Lietuvas R daļā sastopama salīdzinoši bieži (Eglīte, Krall 1996). Latvijā ir tikai četri reģistrēti novērojumi valsts R, centrālajā un A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 9670 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Latvijā suga ir reta, maz pētīta, un, domājams, AOO un EOO ir lielāki. Pēc izpētes sugas potenciālā kategorija varētu būt no LC līdz CR, tāpēc suga tiek vērtēta kā DD.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Tā ir mitru līdz slapju, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga, kas aug galvenokārt klajās vietās (Axmanová 2022a; Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli augsnes virskārtas traucējumi (Midolo et al. 2023). Tā ir virsāju, zālāju, purvu, mežu suga (Axmanová 2022b). Izplatības areāla centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir kaļķaini zāļu purvi, līdzenumu upju palieņu zālāji, molīniju Molinia zālāji periodiski izžūstošās augsnēs, slapjas Cirsium pļavas (Sádlo et al. 2007). Latvijā līdz šim konstatēta mēreni mitrās un mitrās pļavās, atmatās, avoksnājos. Tā konstatēta zālājā upes palienē kopā ar zilgano molīniju Molinia caerulea, parasto vizuli Briza media, parasto vīgriezi Filipendula ulmaria (LU BI kartotēka).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas dzīvotnes Latvijā nav pietiekami pētītas, lai varētu spriest par draudiem. Iespējams, šo sugu var nelabvēlīgi ietekmēt dabisko zālāju izzušana un nosusināšana.
Aizsardzība. Ir vēsturiski, nepārbaudīti dati no dabas lieguma “Dunika” (Gavrilova, Laiviņš 1992). Visi citi novērojumi ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāvērš uzmanība uz šī taksona atpazīšanas nepieciešamību, lai varētu precizēt sugas patieso izplatību un dzīvotņu veidus Latvijā, kā arī apzināt draudus un precizēt priekšlikumus sugas saglabāšanai. Pašlaik zināšanas ir nepietiekamas. Jāveic dabisko zālāju un zāļu purvu atjaunošana. Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana. Pagaidām nav jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Ieva Roze.
Summary. Greater bird’s-foot-trefoil – Lotus uliginosus. Very rare in Latvia. The EOO is 9,670 km2, and the AOO – 16 km2. The species has been little studied in Latvia and, presumably, both the AOO and the EOO are larger. After a proper investigation, the potential category of the species could be between LC and CR, therefore the species is assessed as DD. The population status in Latvia is unclear. The species in Latvia grows in moderately moist and wet meadows, fallows, and spring fens. This species may be adversely affected by the loss and decline of semi-natural grassland areas and drainage of wet grasslands. Currently, knowledge on this taxon in Latvia is insufficient, therefore its distribution, population size, typical habitats and threats should be clarified. Following this, recommendations for the species’ conservation may be specified. Until knowledge is improved, there is no need to include this species on Latvia’s list of protected species.
Literatūras saraksts
