Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Ložņu blaktene

Ononis repens L.

 
Trūkst datu (DD)

Ložņu blaktene

Ononis repens L.

Foto: Matt Lavin, CC BY-SA 2.0 – ložņu blaktene.
Sinonīmi: Ononis spinosa subsp. procurrens (Wallr.) Briq.
Agrāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Fabaceae – pupu.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (Ononis procurrens subsp. procurrens LC, 2019), Vācija (*, 2018), Polija (+), Lietuva (+), Igaunija (EN, 2018), Zviedrija (LC, 2020), Somija (NA, 2010), Baltkrievija (-), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (-), Ļeņingradas (+), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 13.3. Piekrastes smilšu kāpas.
    Draudi: 1.2. Komerciālas un rūpnieciskas teritorijas.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–60 cm garš lakstaugs. Stublājs lejasdaļā ložņājošs, augstāk pacils, lejasdaļā ir pārkoksnējies, ar matiņiem. Pielapes 0,3–0,5 cm garas, olveida, apmēram vienādā garumā ar lapas kātu. Stublāja lapas saliktas no trim lapiņām, lapiņas 1–1,5 cm garas, 0,3–0,8 cm platas, eliptiskas, augšējās stublāja lapas vienkāršas. Ziedi pa vienam lapu žāklēs, zieda kāts ļoti īss, zieds 1–1,8 cm garš. Kauss 0,8–1,2 cm garš. Vainags spilgti rozā. Auglis – pāksts, 0,5–0,8 cm gara, olveida, ar matiņiem. Sēklas 1–2, tumšbrūnas līdz gandrīz melnas. Zied no jūnija līdz augustam (Roze 2015). Apputeksnē kukaiņi. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002).

Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, pamatareāls atrodas uz dienvidrietumiem no Latvijas. Igaunijā suga reta, sastopama salās un Igaunijas ZR daļā, Lietuvā tāpat kā Latvijā suga ir ļoti reta, sastopama tikai Baltijas jūras piekrastē (Tabaka et al. 1996). Apdzīvotā platība (AOO) un sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2. kā vienīgā sugas atradne ir ostas teritorijā ar intensīvu gan sauszemes, gan jūras transporta kustību, sugas statuss Latvijā ir diskutabls. Ir vēsturiski dati par sugas konstatēšanu 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā Rīgā (Roze 2015).

Populācija. Nav datu.

Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Chytrý et al. 2018). Izplatības areāla centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir gan sausi zālāji, gan mēreni mitras ganības un parkveida pļavas (Sádlo et al. 2007). Latvijā vienīgajā mūsdienu atradnē suga aug piejūras kāpu pļavā Ventspilī (Roze 2015).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Dzīvotnes iznīcināšana, jo tā atrodas rūpnieciskā teritorijā.

Aizsardzība. Vienīgā atradne ir ārpus ĪADT.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradne un jānodrošina, ka tā netiek iznīcināta. Jāpārbauda piemērotās dzīvotnes. Jāprecizē sugas statuss Latvijā. Pagaidām nav iekļaujama īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Autore: Ieva Roze.

Summary. Common restharrow – Ononis repens. Very rare in Latvia, with only one known site on the Baltic Sea coast near Ventspils, which has not been surveyed in recent years. The AOO is 4 km2, and the EOO – 4 km2. The potential category of the species, after in-depth research, could be between LC and CR, therefore, according to IUCN guidelines, the species was assessed as DD. In addition, since the only species’ locality occurs in an industrial area, the question of the status of the species in Latvia is debatable. There are historical data on the species’ localities from the late 19th century and early 20th century in Riga. In the only known contemporary locality in Latvia, the species was found in a coastal dune meadow in an industrial area. An inventory of suitable habitats should be carried out. It is necessary to clarify the status of the species in Latvia. For now, O. repens should not be included on the list of protected species.

Literatūras saraksts

  • Chytrý, M., Tichý, L., Dřevojan, P., Sádlo, J., Zelený, D. 2018. Ellenberg-type indicator values for the Czech flora. Preslia, 90: 83–103.
  • Durka, W. 2002. Blüten- und Reproduktionsbiologie. In: Klotz, S., Kühn, I., Durka, W. (eds.). BIOLFLOR – Eine Datenbank mit biologisch-ökologischen Merkmalen zur Flora von Deutschland, Schriftenreihe für Vegetationskunde, 38: 133–175.
  • Roze, I. 2015. Latvijas vaskulāro augu flora. 13. Pākšaugu dzimta (Leguminosae). Grām.: Šulcs, V. (red.). Bioloģijas Institūts, Latvijas Universitāte, Salaspils, VII-XIV, 170 lpp.
  • Sádlo, J., Chytrý, M., Pyšek, P. 2007. Regional species pools of vascular plants in habitats of the Czech Republic. Preslia, 79: 303–321.
  • Tabaka, L., Krall, H., Jankevičiene, R. 1996. Fabaceae Lindl. (Leguminosae A. L. Juss). In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants II. Estonian Academy of Sciences, Institute of Zoology and Botany. Eesti Loodusfoto AS, Tartu, 140–141.
Projekta finansētāji un partneri