2024. gada 21.-27. jūlijā LU Bioloģijas institūta projekta LIFE for Species vaskulāro augu sugu eksperte Liene Auniņa piedalījās XX Starptautiskajā Botānikas kongresā Madridē, Spānijā. Starptautiskais botānikas kongress ir viens no nozīmīgajiem pasākumiem botāniķiem, kas notiek reizi sešos gados.

Šajā kongresā Madridē piedalījās ap 3000 dalībnieku no visiem kontinentiem. Kongress norisinājās kā 267 paralēlie simpoziji, kuru laikā tika prezentēti 1608 mutiskie ziņojumi un ap 1400 stenda ziņojumi. Kongresa laikā bija 29 lekcijas, kuras sniedza pasaules vadošie pētnieki botānikā, kā arī bija iespēja piedalīties virknē darbnīcu par dažādām tēmām.

Kongress aptvēra 40 botānikas tēmas, piemēram, Augu sugu daudzveidības izpēte Eiropas un Vidusjūras reģionos, Klimata pārmaiņas, Bioģeogrāfija u.c. Bija arī simpoziji, kas veltīti mākslas un botānikas sinerģijai, botānikai kā daļai no mūžizglītības, sabiedrības iesaistei augu izpētē, augu izmantošanai tradicionālajā medicīnā. Katru dienu tika apkopota un publicēta svarīgākā informācija par kongresa norisi.

Kongresa beigās tika parakstīta deklarācija, kas aicina uz virkni rīcību augu daudzveidības izpētē, augu sugu aizsardzībā pasaulē, uzsverot augu nozīmi cilvēku veselībā un labklājībā (gaiss, uzturs, dabiskās izejvielas u.c.), un atzīmējot mūžizglītības lomu sabiedrības izglītošanā par augu un citu dzīvo organismu nozīmi cilvēka labbūtības nodrošināšanā.

Vairāk informācija par kongresu atrodama tā mājas lapā: https://ibcmadrid2024.com/

Liene Auniņa piedalījās kongresā ar stenda ziņojumu, kurā bija apkopota informācija par vaskulāro augu sugu izzušanas riska izvērtējumu rezultātiem Latvijā, kas iegūti daudziem Latvijas botāniķiem kopīgi veicot reto vaskulāro augu sugu izvērtējumu, un kuri bija šī ziņojuma līdzautori.

Daži secinājumi un atziņas:

1. Dalība šajā kongresā bija lieliska iespēja dalīties ar mūsu pētījumu rezultātiem plašai zinātnieku sabiedrībai un uzzināt jaunākās pētījumu tendences botānikā.
2. Molekulāro pētījumu izmantošana botānikā ir aktuāla pasaulē, taču līdz šim tie maz pielietoti Latvijā. Arī topošajā Sarkanajā grāmatā ir sugas, kurām nepieciešami šādi pētījumi.
3. Klimata pārmaiņu ietekme, sugu ekoloģijas pētījumi, kā arī pētījumi par apdraudēto augu sugu apputeksnētājiem ir tikai daži no pētījumu virzieniem, kuru rezultāti mums būtu ļoti noderējuši izvērtējot retās augu sugas Latvijā, ja šādi pētījumi būtu notikuši Latvijā. Protams, izvērtēšanas pamatā ir sugu izplatības, populācijas lieluma un dinamikas pētījumi, kuru mums Latvijā diemžēl arī trūkst par virkni reto un apdraudēto augu sugu.
4. Daudzu sugu taksonomiskais stāvoklis, taksonu rangi, ieteiktie sugu zinātniskie nosaukumi bija, ir un arī tuvākajā nākotnē paliks atšķirīgi dažādās online datu bāzēs, jo botāniķu viedokļi atšķiras. Turklāt arvien tiek veikti jauni pētīumi un izmaiņas ir neizbēgamas.