Projekts jau lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc aktīvi ar savu pieredzi un rezultātiem varam dalīties ar citiem, lai veicinātu projekta rezultātu ilgtspēju un pārmantojamību.
No 2025. gada 28. aprīļa līdz 2. maijam LU MDZF Bioloģijas institūta LIFE FOR SPECIES projekta vaskulāro augu sugu grupas vadītāja Liene Auniņa Perudžā (Itālijā) piedalījās starptautiskā konferencē “33. EIROPAS VEĢETĀCIJAS APSKATS. Eiropas veģetācija. Dažādība, dinamika, saglabāšana un atjaunošana” (33RD EUROPEAN VEGETATION SURVEY. Vegetation of Europe. Diversity, Dynamics, Conservation, and Restoration) ar stenda ziņojumu “Extinction risk assessment of diagnostic species of mire classes – a case of Latvia”. Tajā tika prezentēti rezultāti par 41 purvu un avotu sugu izvērtējumu Latvijā, kas veikts pēc IUCN metodikas. Tās galvenokārt bija Latvijā īpaši aizsargājamas sugas, kā arī tās, kuras bija iekļautas Latvijas Sarkanās grāmatas otrajā izdevumā (2003).
8. maijā projekta koordinators Jēkabs Dzenis ar projekta aktivitātēm iepazīstināja projekta LIFE urbanCircles partnerus no Latvijas, Igaunijas un Dānijas. Prezentācijā īpaši uzmanība tika pievērsta pilsētvidē sastopamo apdraudēto sugu aizsardzībai.
15. maijā projekta kartogrāfs Jānis Ukass uzstājās Latvijas Esri programatūras lietotāju konferencē stāstot par telpisko datu apstrādes izaicinājumiem un risinājumiem Latvijas Sarkanās grāmatas izstrādē.
21. maijā viesojāmies projekta LIFE OsmoBaltic partneru no Latvijas un Lietuvas darba sanāksmē. Tajā Jēkabs Dzenis iepazīstināja ar projekta aktivitātēm, jo īpaši par darbu pie aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanas. Plašākas diskusijas izvērtās arī par projekta izstrādātajiem risinājumiem sugu telpisko datu ievadei, apstrādei un vizualizācijai Dabas datu pārvaldības sistēmā Ozols.
Savukārt 2. un 3. jūnijā piedalījāmies Dānijas dabas aizsardzības ekspertu vizītes uzņemšanā Latvijā. Tajā projekta eksperts Dāvis Ozoliņš iepazīstināja ar projekta veiktajiem sugu izzušanas riska vērtējumiem, jo īpaši koncentrējoties uz ar saldūdeņiem saistītajiem bezmugurkaulniekiem. Savukārt Jēkabs Dzenis vadīja izzinošo pārgājienu Gaujas Nacionālajā parkā, lai iepazīstinātu ar tā dabas vērtībām, kā arī sugu aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem Latvijā. Liels paldies Baltijas Vides Forumam, LIFE GoodWater IP, LIFE atbalsta vienībai un LIFE IP LatViaNature projekta komandai par sadarbību vizītes veiksmīgā organizēšanā!
Šajās brīvdienās daudzi no mums dosies dabā jāņuzāļu meklējumos. Taču pirms svētkiem aicinām iepazīties ar šī mēneša aizsargājamo sugu – bezdelīgactiņu (Primula farinosa). Uzzini, kā to atpazīt, lai tā nejauši nenonāktu kādā svētku vainagā vai dekorācijās!
Sugas nosaukums cēlies no koši dzeltenā putekšņlapu gredzena ziedā. Tautā lietoti vēl citi nosaukumi – asariņas, bezdelīgactiņš, gaidelīte, gaigaliņi, putnactiņa. Bet zinātniskais nosaukums “farinosa” saistīts ar lapas apakšpuses un kātiņa miltaino apsarmi.
Bezdelīgactiņa ir daudzgadīgs, līdz 25 cm augsts lakstaugs. Tās ziedi ir sārti violeti, sakārtoti blīvos čemuros uz vairākiem ziednešiem. Lapas izvietotas rozetā un to apakšpuse ir balta, it kā miltaina, arī ziednesis ir balti sarmains. Piemērotos apstākļos augs var nodzīvot pat 20 gadus!
Vairāk par bezdelīgactiņu un to, kā vari tai palīdzēt, lasi sugas faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas dizaina autore: Kristīna Bondare.
Bezdelīgactiņu apdraud zāļu purvu un zālāju susināšana un pļaušanas vai noganīšanas pārtraukšana. Sausināšanas ietekmi pastiprina arī klimata pārmaiņas, ilgstoši sausuma periodi un arī apkārtējo teritoriju susināšana. Bezdelīgactiņu apdraud arī tās dzīvotņu apmežošana, uzaršana.
Projektā suga novērtēta kā jutīga (VU), jo tai ir maza, sadrumstalota un sarūkoša apdzīvotā platība, pietam tiek novērota biotopu platības un kvalitātes samazināšanās.
Turpinām darbu pie priekšlikumu izstrādes aizsargājamo sugu saraksta aktualizēšanai. Tāpēc 4. jūnijā, Ķemeru Nacionālajā parkā, tikāmies ar ieinteresēto valsts pārvaldes iestāžu, komercsektora, zinātnisko un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, lai vēlreiz informētu par jau paveikto, šobrīd noritošā juridiskā izvērtējuma secinājumiem un uzklausītu ieteikumus turpmākajiem soļiem projekta īstenošanai.
Savukārt sanāksmes otrajā daļā devāmies dabā, lai tieši apdraudēto sugu dzīvotnēs diskutētu par dažādiem sugu aizsardzības izaicinājumiem un risinājumiem to saglabāšanai.
Dažas no tēmām, kam sanāksmē vairāk pieskārāmies:
Projekta LIFE FOR SPECIES komanda izsludina fotokonkursu, aicinot divās dažādās tematiskajās kategorijās iesūtīt apdraudēto un aizsargājamo sugu fotogrāfijas, kā arī fotogrāfijas, kurās attēloti dabas aizsardzības pasākumi.
Fotokonkurss norisināsies no 2025. gada 2. jūnija līdz 2025. gada 30. septembrim, dodot iespēju doties dabā, iepazīt apdraudētās un īpaši aizsargājamās sugas, kā arī veikt dažādus dabas aizsardzības pasākumus.
Katrs fotokonkursa dalībnieks ik mēnesi var iesniegt līdz 5 fotogrāfijām katrā no fotokonkursa tēmām.
Fotogrāfiju iesūtīšanas anketa pieejama šajā saitē: https://forms.gle/GFn1iiMa1MU1MJvy5
Fotokonkursa nolikumu lasiet ŠEIT.
Fotokonkurss tiek dalīts 2 tematiskajos blokos:
1) aizsargājamās un apdraudētās sugas. Fotokonkursa pirmās tēmas objekti ir Latvijā īpaši
aizsargājamās sugas un topošās Sarkanās grāmatas sugas, kas LIFE FOR SPECIES projektā
novērtētas kā RE – reģionā izzudusi suga; CR – kritiski apdraudēta suga; EN – stipri apdraudēta suga (pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā); VU – jutīga suga. Saraksts ar konkursa sugām pieejams šeit.
2) dabas aizsardzības pasākumi. Fotokonkursa otrās tēmas objekti ir jebkura aktivitāte vai rīcība, kas vērsta uz sugu aizsardzību, to stāvokļa uzlabošanu un bioloģiskās daudzveidības palielināšanu (krupju māju izveide, talkas (t.sk., Dabas aizsardzības pārvaldes un dažādu LIFE programmas projektu organizētas), invazīvo sugu izskaušana, mērķtiecīgi veidoti dārzi apputeksnētājiem, u.t.t.).
Katra kalendārā mēneša ietvaros iesniegtās fotogrāfijas (līdz iepriekšējā mēneša pēdējai dienai) savstarpēji konkurēs arī par mēneša labākās fotogrāfijas titulu katrā no fotokonkursa kategorijām. Uzvarētājus noteiks publiskā balsojumā projekta “LIFE For Species” Facebook lapā. Katra mēneša uzvarētāji saņems grāmatnīcas “Jānis Roze” dāvanu karti 50,00 eiro apmērā. Mēneša uzvarētāji turpinās piedalīties arī galvenajā konkursa vērtējumā.
Galvenā balva – jaunās Sarkanās Grāmatas komplekts (6 izdevumi) – tiks izlozēta pēc konkursa noslēguma katrā konkursa kategorijā. Galvenās balvas ieguvēji tiks apbalvoti Sarkanās grāmatas atvēršanas pasākumā 2025. gada nogalē.
Apbalvošanā atsevišķi tiks izdalīta kategorija “Aktīvākā klase”, kuras uzvarētāju visai klasei balvā būs bezmaksas ekskursija Līgatnes dabas takās (iespēja izmantot balvu viena gada ietvaros no balvas paziņošanas brīža).
Lai izdodas noķert īpašus mirkļus dabā – gaidīsim jūsu pieteikumus konkursam!
Maija izskaņā laikapstākļi beidzot mūs lutina ar siltāku laiku, ļaujot biežāk doties atpūtā pie dabas. Aicinām pastaigu laikā pievērst uzmanību, vai neizdodas sastapt šī mēneša aizsargājamo sugu – gludeno čūsku (Coronella austriaca).
Gludenā čūska savu ģints zinātnisko nosaukumu “Coronella” ieguvusi pateicoties tumšajai galvas virspusei, kas attāli atgādina kroni. Sugas ķermeņa virspuse var būt brūngana vai pelēcīga, ar 2-4 gareniskām plankumu rindām, kas virzienā uz asti saplūst neskaidrās joslās. Vēderpuse pelēka līdz sarkanmelna. Galvas sānos raksturīga šaura tumša svītra, kas šķērso aci. No citām čūskām atšķiras ar gludām zvīņām, no odzes – ar apaļu acs zīlīti. No glodenēm – ar lielām, šķērseniskām vēderpuses zvīņām, acs plakstiņu trūkumu un ķermeņa formu.
Gludenās čūskas pārojas maijā, kas nozīmē, ka tieši tagad sāksies posms, kura laikā sugu sastapt dabā būs visvieglāk. Grūtniecības laikā mātītes patērē lielu enerģijas daudzumu (ap 40% no sava svara), un daudz laika pavada sauļojoties, lai celtu ķermeņa temperatūru un paātrinātu olu un mazuļu attīstību. Līdz ar to grūtniecības laikā un pēc tās mātītes ir novārgušas, un ir paaugstināta to mirstība. Tāpēc tās parasti vairojas reizi divos gados.
Gludenā čūska ir oldzīvdzemdētāja – olas attīstās un mazuļi šķiļas mātītes ķermenī. Pēc šķilšanās mazuļiem ir plāns membrānveida apvalks, kas pārplīst piedzimstot.
Mazuļi dzimst augusta otrajā pusē. Vienai mātītei ir 2-8 mazuļi, taču mirstība pēc piedzimšanas ir augsta. Piedzimstot mazuļi ir aptuveni 17 cm gari un sver 2 gramus, un ir spējīgi medīt. Kanibālisma dēļ tie pēc iespējas ātrāk cenšas pamest dzimšanas teritoriju.
Gludenā čūska ir aukstasiņu un siltumumīloša suga tāpēc Latvijā sastopama piejūras reģionā, kur siltākas ziemas.
Lai gan cilvēkiem čūskas var radīt ne tās patīkamākās asociācijas, gludenā čūska nav indīga un šīs sugas sastapšana dabā ir patiesi rets notikums. LIFE FOR SPECIES projektā gludenā čūska novērtēta kā stipri apdraudēta suga, kam pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā (EN - Endangered).
Aprīļa mēneša sugas godā šoreiz celsim sugu, kuras latviskotais nosaukums ir īsts mēles mežģis - priežu sveķotājkoksngrauzis (Nothorhina punctata).
Priežu sveķotājkoksngrauzis ir izstieptas formas vabole ar saplacinātu ķermeni. Segspārni, galva un priekškrūšu vairogs tumši brūni, kājas un taustekļi brūni. Priekškrūšu vairogs grumbuļains, ar gaišāku plankumu vidusdaļā. Ķermeņa virspuse klāta smalkiem matiņiem. No citām līdzīgām tajā pašā biotopā dzīvojošām sugām atšķiras ar nelielo izmēru.
Interesants fakts: Priežu sveķotājkoksngrauzis ir viena no sugām, kuru labvēlīgi ietekmē uguns – tā neļauj veidoties noēnojumam, samazinot apaugumu ap sugas apdzīvotajiem kokiem, kuriem pašiem uguns nekaitē. Uguns ir nozīmīgākais dabiskā traucējuma veids sugas apdzīvotajos biotopos.
Sugas izplatības karte. Autors: Jānis Ukass
Sugu Latvijā apdraud piemērotu biotopu – vecu, sausu priežu mežu un vecu priežu izciršana un biotopu kvalitātes pasliktināšanās, piemēram, aizaugot ar biezu pamežu un paaugu kā rezultātā veidojas noēnojums. Projektā novērtēta kā jutīga suga (VU). Diemžēl, intensīvās mežsaimniecības dēļ sugas apdzīvotā teritorija samazinās visā Eiropā.
Vai zini, kura ir vismazākā no Latvijā un Eiropā mītošajām pūcēm? Tā ir šī mēneša aizsargājamā suga - apodziņš (Glaucidium passerinum).
Galerijā apkopotas bildes, kas tika iesūtītas fotokonkursā "Zaļie dārgumi".
Apodziņš ir patiesi neliels - mājas strazda lielumā, ar samērā mazu, apaļu galvu. Mugurpuse tumšbrūna ar sīkiem, gaišiem raibumiem. Vēderpuse bālgana, ar brūnām garenām svītriņām. Sejas plīvurs neizteikts, raibs. Acis dzeltenas. Apodziņam nav ausu pušķu.
Vairāk par apodziņu lasi sugas faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas dizaina autore: Kristīna Bondare.
Līkais knābis pelēcīgi dzeltens. Pēdas proporcionāli ļoti lielas, kas ļauj pacelt gaisā un noturēt samērā lielu medījumu. Kājas un pirksti būrngandzelteni ar melniem nagiem. Suga identificējama pēc raksturīgas balss – dažādiem svilpieniem, kas ir sezonāli mainīgi, bet viena veida balsis var izdot abu dzimumu putni.
Līdz 21. gadsimta sākumam apodziņš Latvijā tika uzskatīts par reti sastopamu, jo tā uzskaite tāpat kā citām puču sugām tika veikta naktī. Taču atklājās, ka augstākā apodziņa aktivitāte ir diennakts krēslainajā laikā, kad aktīvi ir tā barības objekti – strupastes. Šis novērojums lika mainīt apodziņa izpētes metodes, un ļāva gūt precīzākus datus par tā sastopamību.
Sugas izplatības karte. Kartē attēloti tikai ligzdotāji. Autors: Jānis Ukass
Par nozīmīgāko apodziņa draudu Latvijā uzskatāma mežsaimnieciskā darbība, kas iznīcina dzīvotnes un rada traucējumu. Mežistrāde ligzdošanas laikā var novest pie ligzdu pamešanas. Ligzdošanas sekmes negatīvi var ietekmēt grauzēju populāciju sarukums. Traucējumu rada arī putnu provocēšana fotografēšanai un citiem mērķiem. Paredzams, ka Latvijas apodziņu populāciju negatīvi ietekmēs klimata pārmaiņas.
Apodziņš LIFE FOR SPECIES projektā novērtēts kā jutīga suga (VU).
Ja dodoties dabā ieraugi apodziņu, ziņo par novērojumu Dabas aizsardzības pārvaldei vai portālā Dabasdati.lv. Priecāsimies saņemt ziņas un fotogrāfijas ar sugas novērojumiem arī mūsu Facebook lapā.
Februāra mēneša sugas godā šoreiz celsim ziemeļu upespērleni (Margaritifera margaritifera), kas projektā novērtēta kā stipri apdraudēta suga, kam pastāv ļoti augsts izmiršanas risks savvaļā (EN).
Kā sugu atpazīt? Gliemeni apņem divi simetriski čaulas vāki, starp kuriem ir mīksts ķermenis ar ādai līdzīgu orgānu – mantiju. Mantija ķermeņa pakaļgalā veido ievad- un izvadsifonus. Mantijas izdalītais sekrēts pamazām uzslāņojas, veidojot masīvu čaulu.
Čaulas abas puses kopā satur elastīga saite – ligaments. Labais čaulu vāks ar vienu kardinālo zobu, kreisais – ar diviem. Jaunajiem īpatņiem čaula ir plāna un dzeltenbrūna, bet pieaugušajiem - tumša vai pilnīgi melna, nereti ar dēdējuma pazīmēm, apaugumu un nosēdumiem. Uz čaulas virsmas saskatāmās gadskārtas palīdz noteikt aptuvenu īpatņa vecumu
Ja starp gliemenes čaulu un mantiju nokļūst kāds svešķermenis – smilšu graudiņš, parazīts vai pat bojāti mantijas audi, ap to pakāpeniski izveidojas biezi koncentriski perlamutra slāņi, veidojot pērli. Latvijā pērles iegūtas ilgstošā laika periodā, taču jau kopš 19. gadsimta vidus dažādos informācijas avotos minēts, ka pērles vairs nav iespējams iegūt pārlieku intensīvās pērļu ieguves dēļ.
Sugu Latvijā apdraud dzīvotņu izzušana un piesārņojums. Galvenais apraudējums ir mazuļu bojāeja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī. Tāpat, to negatīvi ietekmē upju hidroloģiskā stāvokļa un tecējuma izmainīšana – šķēršļi (hidroelektrostacijas, bebru dambji), gultnes un krastu pārveidošana, meliorācijas sistēmu ierīkošana. Uzpludinājumos palielinās sedimentu daudzums, ūdens temperatūra un samazinās skābekļa daudzums. Upespērlenes var iet bojā arī sausuma dēļ izžūstot ūdenstecēm.
2025. gada 22. janvārī Tartu notika Igaunijas Vides pārvaldes organizētā konference “Eesti kaitsealuste liikide nimekirjade kaasajastamine” (“Atjaunojam Igaunijas aizsargājamo sugu sarakstus").
Konferences mērķis bija iepazīstināt Igaunijas vides jomā strādājošos ar darbu un pasākumu plānu aizsargājamo sugu saraksta atjaunošanā, prezentēt esošo situāciju sugu aizsardzības jomā Igaunijā utml.
Pasākumā sniegt ziņojumu par LIFE FOR SPECIES projekta pieeju un rezultātiem “Towards a new national list of protected species in Latvia: LIFE FOR SPECIES project approach" (“Ceļā uz jaunu Latvijas Nacionālo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu: LIFE FOR SPECIES projekta pieeja”) bija uzaicināts piedalīties projekta bezmugurkaulnieku sugu grupas vadītājs no LU Bioloģijas institūta Dmitrijs Teļnovs.
Latvijas LIFE FOR SPECIES projekts konferencē tika uzslavēts par sistematizētu pieeju Latvijas īpaši aizsargājamo sugu saraksta sagatavošanā, caurspīdīgumu un uz kritērijiem bāzētu pieeju, ka arī par ieguldījumu komunikācijā saistībā ar projekta aktivitātēm un sugu aizsardzību (semināri, izstādes, konferences, intervijas utml.). Dalībnieki izrādīja interesi par plānotajām un esošajām sugu aizsardzības kategorijām Latvijā un kādus finanšu ieguvumus var dot sugu aizsardzība.
Citi ziņotāji konferencē pārstāvēja Igaunijas Vides pārvaldi, Igaunijas Klimata ministriju un Tartu universitāti. Kopā – astoņi ziņojumi.
Būtiska daļa konferences tika atvelēta ekspertu un citu interesentu jautājumiem Igaunijas Vides pārvaldei, kas koordinē projektu par nacionālā aizsargājamo sugu saraksta (turpmāk – Saraksts) atjaunošanu (2024–2028). Projekts atrodas sākuma fāzē, tajā ir plānots pārskatīt visu sarakstā iekļauto sugu statusu un kategorijas, bet pašu sugu sarakstu nemainīt. Respektīvi, Igaunijā par aizsargājamajām sugām arī pēc 2028. gada paliks visas tās sugas, kuras jau pašlaik ir iekļautas sarakstā, bet var mainīties atsevišķo sugu kategorijas, balstoties uz pašreizējo sugu populāciju stāvokli. Arī sugu aizsardzības kategorijas Igaunijas vides aizsardzības sistēmā netiks mainītas.
Pārstāvot dažādas Igaunijas vides institūcijas, NVO u.c. iestādes konferencē kopumā piedalījās vairāk nekā 220 dalībnieku (klātienē > 120 dalībnieku, attālināti tiešsaistē – >100), t.sk. gandrīz visi Igaunijas vides jomas eksperti.
Vairāk informācija par konferenci šeit: https://www.keskkonnaamet.ee/sveitsi-eesti-koostooprogrammi-elurikkuse-programm
Vai zini, kura zivs spēj gan īslaicīgi pārvietoties ārpus ūdens, gan kāpelēt, lai pārvarētu šķēršļus? Tā ir šī mēneša aizsargājamā suga - Eiropas zutis (Anguilla anguilla). Šīs prasmes ļauj zutim pārvarēt mazus aizsprostus un baroties ūdentilpju krastos.
Zutis gan Latvijā, gan globāli novērtēts kā kritiski apdraudēta suga (CR). To apdraud pārzveja, slimības, nelegālā tirdzniecība, ūdenstilpju un jūru piesārņojums, šķēršļi, kā arī Golfa straumes svārstības.
Diemžēl zutis ir arī visbiežāk nelegālajā tirdzniecībā nonākusī Eiropas savvaļas suga. Ik gadu pie Eiropas krastiem nelegāli nozvejo aptuveni 100 000 tonnu stikla zušu, lai tos transportētu uz Āzijas valstīm. Kontrabandas dzenulis ir pieprasījums pēc zuša gaļas kā delikateses, kā rezultātā stikla zušu vērtība var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro par kilogrammu.
Vairāk par zuti lasi zuša faktu lapā. PDF versija pieejama šeit. Faktu lapas dizaina autore: Kristīna Bondare