Laikā, kad novembra pelēcīgums mijas ar skaistu, baltu sniega segu, kā mēneša aizsargājamo sugu esam izvēlējušies košo un izteiksmīgo kokvardi!
Latvijā sastopama austrumu kokvarde (Hyla orientalis), ko senāk sauca par Eiropas kokvardi (Hyla arborea). Reizēm sugu klasifikācija tiek pārskatīta, kā tas notika arī ar kokvardes gadījumā, kad 2008. gadā Hyla arborea tika sadalīta vairākās sugās. Atbilstoši šim dalījumam Austrumeiropā un tai skaitā arī Latvijā sastopamā un zoodārza kolekcijā esošā kokvarde atbilst austrumu kokvardei (Hyla orientalis).
20. gadsimta laikā suga Latvijā faktiski izzuda lauksaimnieciskās darbības intensitātes pieauguma dēļ. Kopš tā laika, pilnīgi visa mūsdienu kokvaržu populācija Latvijā izveidojusies pateicoties sugas reintrodukcijai. Kopš 1987. gada Rīgas Zooloģiskā dārza Ekoloģijas laboratorija vairākus gadus veica sugas reintrodukciju Latvijā, izmantojot Baltkrievijā noķertus īpatņus. Pateicoties reintrodukcijas pasākumiem, Liepājā mākslīgi izveidotā kokvardes populācija ir nostiprinājusies un spēj pašatjaunoties.
Kokvarde ir viegli konstatējama pateicoties tās skaļajai balsij un riesta saucieniem, kas dzirdami pat vairāk nekā 1 km attālumā! Kokvarde var sasniegt līdz 5 cm garumu un tās mugurpuses krāsojums ir atkarīgs no vides, kurā tā dzīvo. Zemākas temperatūras apstākļos tā būs brūna, bet aktivitātes periodā tā var iegūt atpazīstamo koši zaļo krāsu. Kokvardes ķermeņa sānus rotā tumša svītra, savukārt pirkstu galos atrodas nelieli piesūcekņi, kas ļauj kokvardei pārvietoties pa vertikālām virsmām.
Kokvarde ir sauszemes dzīvnieks, kas ūdenstilpnēs uzturas tikai vairošanās perioda laikā, kas sākas ap aprīļa beigām un beidzās jūnija pirmajā pusē. Nārsta vietas visbiežāk atrodamas dīķos, ko ieskauj bieži krūmi un kārkli. Kokvardes maksimālais dzīves ilgums dabā ir 7-8 gadi, bet nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums sasniedz 22 gadus.
Interesanti, ka arī citviet Eiropā notiek dažādi sugas aizsardzības un reintrodukcijas pasākumi. Piemēram, Vācijā, Beļģijā un Nīderlandē sugas populācija tiek atjaunota LIFE programmas projektu ietvaros.
No 20. līdz 21. oktobrim Daugavpils Universitātē norisinājās 11. Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības pētījumu konference, kuru LIFE FOR SPECIES projekta ietvaros organizēja Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūts. Konference norisinājās hibrīdformātā, piedāvājot iespēju to apmeklēt gan klātienē gan virtuāli Zoom vidē. Kopā konference pulcēja vairāk nekā 180 dalībniekus, no tiem 141 piedalījās klātienē, Daugavpilī, taču iespaidīgs apmeklētāju skaits piedalījās arī attālināti.
Konferencē ar posteriem un ziņojumiem tika pārstāvētas 17 valstis: Latvija, Lietuva, Igaunija, Somija, Vācija, Austrālija, Kanāda, Ukraina, Čehija, Norvēģija, Spānija, Portugāle, Indija, Filipīnas, Taivāna, Kazahstāna, Uzbekistāna.
Konferencē paralēli bioloģiskās daudzveidības pētījumu tēmām tika organizētas arī divas paralēlās sekcijas – viena no tām sadarbībā ar LIFE projektu LatViaNature par aktualitātēm invazīvo sugu izpētē, bet otra – par izglītības nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā sadarbībā ar Daugavpils Universitātes UNESCO katedru.
Konferenci 20. oktobrī atklāja Daugavpils Universitātes zinātņu prorektors Arvīds Barševskis un ar video uzrunu sveica arī UNESCO katedras vadītājs izglītības ilgtspējīgai attīstībai jautājumos profesors Čārlzs Hopkinss no Jorkas Universitātes, Kanādā. Pēc ievadvārdiem, konference turpinājās ar plenārsesiju, kurā ar ziņojumiem piedalījās starptautiski atzīmi pētnieki un savas jomas eksperti – William F. Laurance – Džeimsa Kuka universitātes Zinātnes un inženierzinātņu koledža, (Austrālija); Rolands Ratfelders – biedrība “Zaļā Brīvība” (Latvija); Nicole Fenton – Québec en Abitibi-Témiscamingue Universitātes asociētā profesore un Mežu izpētes institūta direktore (Kanāda); kā arī Thomas von Rintelen – Berlīnes Dabas muzejs, Evolūcijas un bioloģiskās daudzveidības zinātņu institūts (Vācija).
21. oktobrī apmeklētājiem tika piedāvāts noklausīties jebkuru no sev interesējošajiem 62 ziņojumiem kādā no 5 paralēlajām sekcijām par visdažādāko tēmu pētījumiem bioloģiskās daudzveidības jomā, kā arī aplūkot kopumā 60 posterus. To starpā bija arī 7 ziņojumi no projekta LIFE for Species pārstāvjiem.
Plašāka informācija par konferenci un tās programmu ir pieejama šeit. Ikvienam interesentam ir iespēja lejupielādēt konferences abstrakta grāmatu un iepazīties ar ziņojumu kopsavilkumiem šeit. Sagatavošanā ir arī konferences zinātnisko rakstu krājums. Fotogrāfijas no pasākuma iespējams apskatīt šeit.
Pateicamies visiem par dalību, vēlam iedvesmu un panākumus bioloģiskās daudzveidības izpētē un gaidīsim turpmākajos pasākumos!
Konferenci organizēja Daugavpils Universitāte LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas, kapacitāte, dati un informētība” (LIFE FOR SPECIES, projekta Nr. LIFE19GIE/LV/000857) ietvaros.
Vai zināji, ka Latvijā ir tikai viena savvaļas plūmju suga? Tā ir oktobra mēneša aizsargājamā suga - ērkšķu plūme (Prunus spinosa).
Ērkšķu plūme ir vidēja lieluma rožu dzimtas plūmju ģints suga, kas izskatās kā krūms vai mazs koks. Augu var atpazīt pēc tā ērkšķiem, kas arī devuši tam skanīgo nosaukumu. Krūma miza ir pelēka, bet auga pumpuri - smaili. Protams, vislabāk augs zināms tieši pēc tā tumšajiem augļiem, kas ir ēdami un no kā citviet Eiropā nereti taisa vīnu un ievārījumus.
Ērkšķu plūme zied aprīļa beigās un maija sākumā, bet augļi nogatavojas ļoti vēlu - sākot no augusta beigām un līdz pat oktobra sākumam. Interesanti, ka augs var dzīvot līdz pat simts gadiem! Tomēr, neskatoties uz tā ilgmūžību, Latvijā ērkšķu plūmes ir ārkārtīgi retas un dabā sastopami tikai atsevišķi eksemplāri. Tikmēr Skandināvijā un citviet Eiropā, augs veido blīvas, ērkšķaini necaurejamas kopas un tiek uzskatīts par izskaužamu sugu. Sugas izplatība Latvijā šobrīd tiek izvērtēta un vēl nav zināms tās aizsardzības statuss nākotnē.
30. septembrī norisinājās Zinātnieku nakts 2022, kas šogad tika veltīta klimata pārmaiņu tematikai. Ar dažādām interaktīvām aktivitātēm un lekciju pasākumā piedalījās arī LIFE for Species projekta komanda.
Plaši apmeklēta bija projekta eksperta Viestura Ķerus (LOB) lekcija "Kā klimata pārmaiņas ietekmē putnus, un kā mēs varam palīdzēt tiem pielāgoties”, kas raisīja dažādus jautājumus klātesošajiem jauniešiem.
Tāpat, pasākuma apmeklētāji Latvijas Universitātes Dabas mājā varēja apskatīt Latvijas pirmo Sarkano grāmatu, uzzināt par tās nozīmi sugu aizsardzībā, kā arī par jaunās, aktualizētās grāmatas tapšanu projekta LIFE for Species ietvaros.
Apmeklētāji ar lielu interesi savos telefonos vai datorā pildīja projekta sagatavoto testu “Cik daudz Tu zini par sugu daudzveidību un klimata pārmaiņām?”. Testu joprojām ir iespējams aizpildīt un ikviens var pārbaudīt savas zināšanas šeit.
Apmeklētāji čakli iesaistījās arī puzļu likšanā un 3D kukaiņu modeļu konstruēšanā. Populārākās puzles bija – apodziņš un sila ķirzaka. Paši mazākie pasākuma apmeklētāji varēja saņemt LIFE 30 gadu jubilejai veltītās darba lapas, no kurām vispopulārākās bija sugu burtu režģis; “Saskaiti sugas” un “Palīdzi kukaiņiem nokļūt mājās”. Visas projekta ietvaros izstrādātās darba lapas var atrast šeit.
Paldies visiem, kas piedalījās šī gada zinātnieku naktī un uz tikšanos nākamgad!
Noslēdzoties fotokonkursam “Zaļie dārgumi”, vēlamies izteikt lielu pateicību ikvienam entuziastam, kas veltījis savu laiku dabas vērtību un sugu daudzveidības iemūžināšanai. Ceram, ka fotokonkurss bija vērtīgs mudinājums doties dabā un iepazīt Latvijā esošo sugu daudzveidību. Bijām ļoti iepriecināti un gandarīti par lielo interesi un atsaucību no gandrīz 80 fotokonkursa dalībnieku puses.
60 labākās konkursa fotogrāfijas tiks apkopotas un izstādītas ceļojošā un virtuālā fotoizstādē, kas tiks atklāta 2023. gada sākumā.
Žūrija 7 locekļu sastāvā rūpīgi izvērtēja ik katru no vairāk nekā 400 iesūtītajām fotogrāfijām, un ir izvirzījusi 3 uzvarētājus katrā no fotokonkursa kategorijām. Ņemot vērā, ka iesūtīto bilžu bija patiešām daudz, vēlamies atgādināt, ka arī fotoizstādes apmeklētāji varēs balsot par saviem favorītiem, kuri pēc izstādes noslēguma saņems īpašas balvas. Tāpat, ikviena iesūtītā fotogrāfija var kļūt par noderīgu vizuāli jaunās Sarkanās grāmatas izstrādē, neatkarīgi no tā, vai tā ir saņēmusi kādu balvu vai tikusi iekļauta fotoizstādē.
1. kategorija - augi:
🥇 1. vieta: Julita Kluša; Foto "Sarkanās cefalantēras, 4.07.2022."
🥈 2. vieta: Ilga Beča; Foto "Daudzgadīgā mēnesene agrā pavasarī pie Lojas upes krastiem"
🥉 3. vietu dala Santa Cine ar foto "Pļavas silpurene. Pavasara vēstnese piejūras kāpu zonā" un Karmena Roze ar foto “Bezdelīgactiņa”
2. kategorija - sūnas, ķērpji, sēnes, aļģes:
🥇 1. vieta: Krista Bondare; Foto "Vainagotā zemeszvaigzne"
🥈 2. vieta: Vija Sīmansone; Foto "Zarainā dižadatene uz nelielas apses kritalas"
🥉 3. vieta: Ilmārs Tīrmanis; Foto "Sparasis crispa (krokainā kazbārde)"
3. kategorija - bezmugurkaulnieki:
🥇1. vieta: Elizabete Dzalbe; Foto "Smilšu graudu pavēlnieks I. Kāpu vilkzirneklis (Arctosa cinerea). Užava, vasara 2022"
🥈 2. vieta: Ilze Priedniece; Foto "Medījums. Kuprainā celmmuša ar iespaidigu medījumu - kameni. Kolkasrags, 12.08.2022."
🥉 3. vietu dala Toms Čakars ar foto "Blāvā briežvabole. Abava, netālu no Kandavas. Bilde 16.07.22." un Benita Virbule ar foto "Blāvā briežvabole"
4. kategorija - zivis, abinieki, rāpuļi:
🥇 1. vieta: Gatis Vilbrants; Foto "Līdzsvars. Skrundas apkārtne. 2013. gads"
🥈 2. vieta: Renāte Kaupuža; Foto "Sila ķirzaka Lacerta agilis"
🥉 3. vieta: Māris Puķītis; Foto "Gludā čūska"
5. kategorija - putni un zīdītāji:
🥇 1.vieta: Edgars Trops; Foto "Melnā puskuitala, 02.05.2022, Nagļu dīķi"
🥈 2. vieta: Māris Kreicbergs; Foto "Meža sesks 10.12.2021."
🥉 3. vietu dala Edgars Smislovs ar foto: "Pēdējā gaisma, Apodziņš sēž mazā meža pudurī, visapkārt izcirtumi" un Jānis Lapinskis ar foto "Apodziņš ar medījumu"
6. kategorija - sugu aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumi, sugas sniegtie ekoloģiskie pakalpojumi vai sugu mijiedarbība ar citiem dabas komponentiem:
🥇 1. vieta: Elīna Gulbe; Foto "Kokvaržu savvaļas populācijas pētījumi - DNS paraugu ņemšana"
🥈 2. vieta: Māra Pakalne; Foto "Hidroloģiskā režīma stabilizēšana Madiešēnu purvā, būvējot kūdras aizsprostus, Augstrozes dabas liegums"
🥉 3. vieta: Agnese Priede; Foto "Kaļķaini zāļu purvi ir nozīmīgas retu augu un bezmugurkaulnieku sugu dzīvotnes, piemēram, šeit aug daudz orhideju sugu, bezdelīgactiņas, kreimules. Kaļķainie zāļu purvi pie Kaņiera tiek apsaimniekoti, ik gadu nopļaujot un savācot sienu. Tas palīdz saglabāt vairāku nozīmīgu retu sugu dzīvotnes, jo tādējādi šie purvi neaizaug."
Uzvarētāju apbalvošana notiks ceļojošās fotoizstādes atklāšanas pasākumā 2023. gada janvārī vai februārī. Ar uzvarētājiem sazināsimies individuāli, izmantojot anketā norādīto e-pasta adresi.
Lai visiem arī turpmāk izdodas uzņemt daudz skaistu fotogrāfiju un iemūžināt “zaļos dārgumus”!
Meitake un auna sēne - zem šiem tautā populārajiem apzīmējumiem slēpjas šī mēneša aizsargājamā suga Daivainā čemurene (Grifola frondosa). Lai gan šogad meži sēņotājus nelutina, iespējams, ka vēl paspēsi mežā sastapt šo reto, bet iespaidīgo sugu.
Dodoties mežā, daivaino čemureni atpazīsi pēc tās daudzajām mēlesveida cepurītēm, kas saaugušas uz vienas pamatnes. Čemurenes ir vienas no lielākajām piepēm un tās var pārsniegt pat 60cm platumu. Savukārt katra mazā sēņu cepurīte variē starp 3 - 14 cm. Sēnes virspuse variē starp pelēcīgi zaļganu un pelēcīgi rozā toni.
Daivainā čemurene aug uz dzīviem vai pavisam nesen kritušiem kokiem. Diemžēl, šī sēne var būt parazītiska un nodarīt bojājumus kokam, ko tā ir izvēlējusies par savu mājvietu.
Daivainā čemurene ir aizsargājama un ļoti reti sastopama. Ja dodoties sēņot uzej šo sugu, nobildē un pastāsti par to mums! Kamēr vēl jauna, šī sēne skaitās ēdama (pirms tam jānovāra), tomēr minētā statusa dēļ pareizāk būtu to atstāt mežā.
Projekta LIFE FOR SPECIES ietvaros izsludinātais sugu fotokonkurss "Zaļie dārgumi" pagarināts līdz 11.09.2022. (ieskaitot). Konkursā aicināts piedalīties ikviens foto entuziasts. 60 labākās konkursa fotogrāfijas tiks apkopotas un izstādītas ceļojošajā un virtuālajā fotoizstādē.
Projekta LIFE FOR SPECIES komanda izsludina fotokonkursu, aicinot sešās dažādās kategorijās iesūtīt apdraudēto un aizsargājamo sugu fotogrāfijas laikā no 18.11.2021 līdz 11.09.2022. Fotokonkursam izvēlēts gandrīz gadu garš attēlu iesūtīšanas termiņš, rosinot konkursa dalībniekus doties dabā visos gadalaikos, iepazīt apdraudētās un īpaši aizsargājamās sugas caur fotoaparātu. Īpaši aizsargājamo sugu un Sarkanās grāmatas sugu saraksti pieejami šeit.
Fotogrāfiju iesūtīšanas anketa pieejama šajā saitē: https://forms.gle/pU1Fqo3Yswc1kb58A
Fotokonkursa nolikumu lasiet ŠEIT.
Katrs fotokonkursa dalībnieks var iesūtīt līdz 5 fotogrāfijām sešās dažādās kategorijās:
60 labākās fotogrāfijas būs apkopotas ceļojošajā izstādē, kā arī projekta mājas lapā - virtuālajā izstādē, kas tiks atklātas 2022. gada rudenī. Katras kategorijas 1. - 3. vietas ieguvēji saņems goda rakstus un piemiņas suvenīrus. Pirmajā izstādes atklāšanas mēnesī ikvienam būs iespēja nobalsot par trīs fotogrāfijām favorītēm, kas saņems projekta specbalvas.
Lai veiksmīgas sugu foto-medības un gaidīsim pieteikumus konkursam!
Augusta beigās LIFE for Species projekta komanda apciemoja vairākus LIFE projektus Zviedrijā, lai dalītos ar projekta komandas pieredzi, kā arī smeltos zināšanas no Zviedrijas projektu pārstāvjiem.
Pirmajā brauciena dienā projekta komanda viesojās Zviedrijas sugu informācijas centrā Uppsalā, kas ir daļa no Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU). Informācijas centra uzdevumos ietilpst sugu apdraudētības vērtēšana pēc IUCN kritērijiem, datu analīze par sugu daudzveidību, kā arī citi uzdevumi, kas saistīti ar sugu aizsardzību.
Informācijas centra vadītājs LIFE for Species pārstāvjus iepazīstināja ar Zviedrijas sugu izvērtējumu sistēmu. Interesanti, ka pirmais sugu apdraudētības izvērtējums Zviedrijā, izmantojot IUCN (Starptautiskās dabas aizsardzības savienības) izstrādāto metodiku, tika pabeigts jau 2000. gadā - tas ietver aptuveni 60 000 sugu un tiek regulāri atjaunots ik pa pieciem gadiem. Pēdējais izvērtējums tika publicēts 2020. gadā, un tajā apkopotas 22 000 sugas, no kurām par apdraudētām atzītas aptuveni 4 700 sugas.
Tikšanās laikā eksperti no abām valstīm dalījās pieredzē, kā arī sniedza prezentācijas par tendencēm apdraudēto sugu izvērtēšanā un to rezultātos. Kā interesantas sugas iespējamai nākotnes sadarbībai ar Latviju, tika izceltas vimba un upes nēģis.
Kopumā Zviedrijā ļoti reti notiek izmaiņas aizsargājamo sugu sarakstā, jo tas ir ļoti sarežģīts process, kurā iesaistītas vairākas iestādes, uzņēmumi un pat politiskās partijas. Atšķirībā no Latvijas sugu aizsardzībai netiek veidoti “mikroliegumi”, bet varbūt nākotnē varētu tikt apsvērta to ieviešana.
Vizītes otrā diena aizritēja tiekoties ar divu Zviedrijas LIFE projektu pārstāvjiem un apskatot šo projektu norises vietas. Pirmais no tiem bija projekts LIFE Bridging the Gap, kura mērķis ir uzlabot un atjaunot 30 vērtīgu ozolaudžu vietas dienvidaustrumu Zviedrijā, kā arī uzlabot un radīt vairākām retām bezmugurkaulnieku sugām piemērotas dzīvotnes. Tās kalpotu kā pārneses punkti jeb “stepping stones” telpā (t.i., starp attālām sugas dzīvotnēm) un laikā (t.i. vienā dzīvotnē, kurā koku vecumstruktūras dēļ ir novērots vai paredzams piemērotu mikrodzīvotņu iztrūkums nākotnē). Iepriekšminētie risinājumi tikšanās laikā tika aplūkoti apmeklējot Natura 2000 teritoriju Tinnerö un Åtvidsnä dabas rezervātā.
Savukārt projekta LIFE RestoRED vadītāja Anneli Lundgren iepazīstināja LIFE for Species pārstāvjus ar šī projekta būtību. Tā mērķis ir Eiropas nozīmes dzīvotņu atjaunošana Zviedrijā un reto un aizsargājamo bezmugurkaulnieku un ķērpju sugu populāciju veicināšana. Lai to sasniegtu, tiek pielietotas dažādas metodes - egļu monokultūras plantāciju samazināšana, veco platlapju koku, galvenokārt parasto ozolu, atēnošana, ziedaugu stādīšana, pļavu noganīšana, u.c. Kopumā projektam ir 79 aktivitāšu vietas Zviedrijas dienvidu un centrālajā daļā, kurās plānots atjaunot ES nozīmes zālājus aptuveni 11 000 ha platībā.
Trešajā vizītes dienā norisinājās tikšanās ar Zviedrijas LIFE projekta Taiga pārstāvi Magnus Melander. Tikšanās laikā tika apsekotas vairākas projekta LIFE Taiga pilotteritorijas, kurās projekta ietvaros veikta kontrolētā dedzināšana, ar mērķi atjaunot mežu biotopus. Vizītes laikā tika apspriesta gan uguns loma meža pārveidošanā, gan dažādu sugu dzīvotņu nodrošināšanā, kā arī tika sniegts ieskats kontrolētās dedzināšanas metodes priekšrocībās un izmantošanas specifikā.
Kontrolētā dedzināšana kā meža apsaimniekošanas un dzīvotņu atjaunošanas pasākums Zviedrijā iekļauts arī nacionālajā FSC standartā, kā arī salīdzinoši plaši tiek izmantots projektu ietvaros, līdz ar to Zviedrijā ir atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, kuri ir specializējušies šādu darbu veikšanā. Nereti pat vietējo pašvaldību administrācijām ir šādu darbu veikšanai apmācīts personāls. Salīdzinājumā Latvijā šī metode praktiski netiek izmantota.
Projekts LIFE Taiga noslēdzās 2020. gadā, bet uzsāktās aktivitātes tiks turpinātas vēl plašākā mērogā projekta LIFE Taiga 2 ietvaros sākot ar 2022. gada rudeni.
Pieredzes apmaiņas brauciena noslēgumā notika vizīte projekta LIFE RestoRED norises teritorijā “Hagebyhögā”. Tā ir Natura 2000 teritorija, kurā plānoti apjomīgi darbi, lai atjaunotu kaļķainu zāļu purvu biotopu un Dzīvotņu direktīvā iekļauto Vertigo ģints gliemežu dzīvotni. Darbu veikšanas vieta robežojas ar labas kvalitātes kaļķainu zāļu purvu, kurā tika diskutēts par šī biotopu tipa apsaimniekošanas pieredzi Latvijā un Zviedrijā. Svarīgi, ka purvā aug un dzīvo arī dažādas retas un aizsargājamas sugas (dažādas orhidejas, sūnas u.c.).
Pieredzes braucienā gūtās atziņas, informācija un nodibinātie kontakti būs vērtīgi projekta LIFE FOR SPECIES turpmākā realizācijā.
Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
Augusta noslēgumā tiek svinēti nēģu svētki, tiem par godu kā mēneša sugu apskatīsim upes nēģi (Lampetra fluviatilis).
Upes nēģis ir visnotaļ slavens - tam veltīta gan Latvijas Pasta pastmarka, gan arī tas redzams Carnikavas pagasta ģerbonī. Bet vai zināji, ka upes nēģis ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamā suga? Arī Latvijā upes nēģim ir īpaši aizsargājamas, ierobežoti izmantojamas sugas statuss. Tomēr, Baltijas jūras ziemeļu daļas nēģu populācijas ir mazāk apdraudētas, kā rezultātā, Latvijā, Zviedrijā un vēl dažās citās valstīs nēģus zvejot drīkst. Kopš 1960. gada Latvijā nēģi tiek arī mākslīgi pavairoti.
Upes nēģis ir aptuveni 51 cm garš, tam ir čūskveida ķermenis bez zvīņām. Upes nēģa mugura un sānu augšējā daļa var būt tumši zilganzaļa, zilganpelēka vai zaļganbrūna. Interesanti, ka upes nēģim ir trīs acis - divas no tām izvietotas klasiski, galvas sānos, bet trešā atrodas galvas virspusē, apslēpta zem ādas. Trešā acs ir palikusi aizmetņa stadijā un spēj uztvert tikai gaismas spilgtuma pazīmes.
Upes nēģi nārsto 4-7 gadu vecumā, vienu reizi mūžā, pēc nārsta iet bojā. No nēģu ikriem ižšķiļas 3-4 mm gari kāpuriņi, jeb ņurņiki, kuri vairākus gadus pavada ierakušies gruntī. Pēc metamorfozes nēģi kļūst par brīvi peldošiem plēsējiem, kuri dodas uz jūru. Upes nēģis jūrā pavada 1-3 gadus, pēc kuriem dodas uz nārsta vietām upju straujtecēs. Nēģi nonāk upēs jau sākot no jūlija beigām, tas var turpināties līdz pat nārsta laikam nākamā gada jūnijā.
Nēģu zveja ierasti notiek to nārsta migrācijas laikā. Upes nēģi Latvijā tiek zvejoti 16 upēs, bet lielākā daļa nēģu tiek iegūta tikai četrās no tām – Salacā, Gaujā, Daugavā un Ventā - un šo upju īpatsvars kopējā nēģu nozvejā pārsniedz 80%.
Izmantotie avoti:
Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.
Jūnijs un jūlijs ir dižkoksngraužu mēneši un šoreiz pastāstīsim vairāk par divām sugām - priežu un skujkoku dižkoksgraužiem.
Par skujkoku dižkoksngrauzi droši vien jau būsi dzirdējis, jo Latvijas Entomoloģijas biedrība to šogad izvēlējās par gada kukaini. Skujkoku dižkoksngrauzis ir viena no dabas daudzveidībai nozīmīgu mežu indikatorsugām, jo tas sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodama tam piemērota atmirusī koksne. Skujkoku dižkoksngrauzis ir liela, masīva vabole, kuras ķermeņa garums var pārsniegt trīs centimetrus. Ķermeņa priekšgalā skujkoku dižkoksngrauzim katrā pusē ir pa vienam, labi izteiktam un uz ārpusi izvirzītam dzelksnim. Vabole ir tumši brūna, ar dzeltenīgiem līdz sarkanbrūniem matiņiem uz galvas un priekškrūšu vairoga, savukārt segspārņu virspuses apmatojums nav tik izteikts. Skujkoku dižkoksngrauzis ir sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodamas vecas, vidējās līdz lielās dimensijas priežu kritalas. Ja šādu piemērotu mežu nav, dižkoksngrauzis dažkārt var būt atrodams arī izcirtumos un jaunaudzēs, kur saglabājušās atsevišķas tam piemērotas kritalas. Siltās vasaras naktīs var novērot lidojošas un pa kritalām rāpojošas vaboles.
Šī koksngraužu suga nedzīvo uz dzīviem, augošiem kokiem, tāpat to neinteresē svaigi, tikko vēja izgāzti vai nolauzti koki. Skujkoku dižkoksngrauzim ir nepieciešamas kritalas, kas jau vismaz vairākus gadus ir gulējušas mežā uz zemes, laika gaitā zaudējot savu mizu un iegūstot tām raksturīgo pelēcīgo nokrāsu, ka arī apdegušie un atmirušie koki. Vaboles vispirms uzmeklē saules labi izgaismotas un sasildītas lielāku dimensiju kritalas. Kāpuri 3-4 gadus dzīvo kritalas iekšpusē, līdz turpat iekūņojas.
Ņemot vērā to, ka skujkoku dižkoksngrauzim ir raksturīgs slēpts nakts dzīvesveids, pastāv maza varbūtību šo interesanto kukaini ieraudzīt savām acīm. Tomēr, ja mežā izdodas atrast šai sugai piemērotas kritalas un uz tām – lielas izskrejas, aicinām tās nofotografēt un šos novērojumus publicēt dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv vai sūtīt šo informāciju Gada kukaiņa pasākumu koordinatoram Kristapam Vilkam uz e-pastu kristaps.vilks@daba.gov.lv. Tāpat, ja izdevies foto iemūžināt kādu no dižkoksngraužu vabolēm, izmanto iespēju un piedalies LIFE for Species fotokonkursā.
Skujkoku dižkoksngrauzim pēc izskata līdzīgi var būt vēl citi Latvijā dzīvojoši, tajā skaitā arī biežāk sastopami koksngrauži. Vienu no tiem - priežu dižkoksngrauzi - apskatīsim kā jūlija mēneša sugu. Arī šis dižkoksngrauzis ir masīvs un var sasniegt vairāk nekā trīs centimetru garumu, un arī šīs sugas pārstāvjiem uz galvas ir zāģveida taukstekļi, kas raksturīgi dižkoksngraužu dzimtai.
Priežu dižkoksngraužu kāpuri dzīvo sapuvušā lapu koku un skujkoku koksnē. Mātīte dēj olas uz mirušo koku pamatdaļām, savukārt jau izšķīlušies kāpuri ieurbjas koksnē un nokļūst saknēs, kas ir kāpuru galvenais barības avots. Ja barības resursi vienā saknē ir izsmelti, kāpuri spēj pārvietoties pa augsni, lai sasniegtu tuvējo koku saknes. Pēc 3–5 gadiem kāpuri izveido kokonu, kas ir vistas olas lielumā. Pieaugušas vaboles sastopamas mežos no jūlija līdz septembrim. Lai gan arī šī suga Latvijā ir ļoti reta, iespējams, ka jums to izdosies sastapt pēcpusdienā vai ap krēslas laiku pie kritalām.
Paldies Kristapam Vilkam un Dmitrijam Teļnovam par informāciju un palīdzību materiāla izstrādē.
Sugu izplatības karšu autors: Jānis Ukass
Materiāls sagatavots Eiropas Komisijas LIFE projekta “Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne” (projekta Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 – LIFE FOR SPECIES) ietvaros. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Šis materiāls satur tikai projekta LIFE FOR SPECIES īstenotāju viedokli, Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra nav atbildīga par šeit sniegtās informācijas iespējamo izmantojumu.