Morfoloģija un bioloģija. Par lielo gauru mazāks, slaids ūdensputns ar garu, šauru sīkzobainu knābi. Uz spārniem balti laukumi, spārnu gali tumši. Muguras lejasdaļa un sāni pelēki, mātītei – pelēkbrūni. Vēders balts. Tēviņam riesta tērpā galva zaļi melna, izspūrušu cekulu, kakls apakšdaļā balts. Krūtis gaišbrūnas ar tumšākiem raibumiem. Mugura tumša. Mātītei galva un kakla augšdaļa brūna, krūtis, guza un sāni brūnpelēki, mugura brūnraiba. Pārtiek no zivīm. Ligzda uz zemes, parasti biezā augājā vai iedobumā. Dējumā 5–15 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Tēviņš pamet perējošo mātīti un dodas uz spalvu maiņas vietām, nereti tālu no ligzdošanas vietas. Latvijā ligzdo, caurceļo un ziemo (LOB 1999). Putni, kas aizceļo no Latvijas, pārziemo Rietumeiropā.
Izplatība. Plašs cirkumpolārs ligzdošanas izplatības areāls, galvenokārt boreālajā zonā. Ziemo okeānu piekrastē uz dienvidiem no ligzdošanas areāla (ar noteiktu pārklāšanos), arī Vidusjūras un Melnās jūras piekrastē (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā mazliet mazinājusies, īpaši areāla R un D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā sugas retās sastopamības dēļ objektīvs ligzdošanas izplatības pārmaiņu novērtējums nav iespējams (Ķerus u. c. 2021). Analizētajā periodā nav novērojumu, kas ļautu aprēķināt ligzdojošās populācijas apdzīvoto platību un sastopamības apgabalu. Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 140 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 22 068 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2018). Eiropas populācija sarūk. Krievijas Eiropas daļā ligzdojošā populācija ilgtermiņā sarūk. Baltkrievijā populācija ir stabila, Igaunijā un Lietuvā – ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņā ir stabila (BirdLife International 2021). Baltijas jūras reģiona kopējā populācija mazinās (HELCOM 2023). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–1 pāris (0–2 pieauguši indivīdi). Īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ziemojošā populācija ir vidēji 81 pieaudzis indivīds un tā aug.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir upes un ezeri, ziemo galvenokārt jūrā (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nav iekļauta medījamo sugu sarakstā, taču tiek medīta citviet Eiropā.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu vajā un, iespējams, šauj makšķernieki un zivjaudzētāji, kuri uzskata, ka suga noplicina zivju krājumus. To apdraud arī sapīšanās un noslīkšana zvejnieku tīklos. Citi būtiski draudi ir ligzdošanas dzīvotņu pārveidošana, būvējot dambjus un izcērtot mežus, un dzīvotnes degradācija ūdens piesārņojuma rezultātā. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi nākotnē. Suga tiek medīta Dānijā, lai gan tā nav populārs medījums (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” neligzdojošo garknābja gauru aizsardzība ir mērķis aizsargājamām jūras teritorijām “Nida– Pērkone”, “Akmensrags”, “Irbes šaurums”, “Rīgas līča rietumu piekraste”, “Selga uz rietumiem no Tūjas”, “Ainaži–Salacgrīva”. Ligzdojošo garknābja gauru aizsardzība nav nevienas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mērķis. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Notiek ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Red-breasted Merganser − Mergus serrator. In Latvia, due to the rare occurrence of the species, an objective assessment of distribution changes of the breeding population is impossible. During the examined period, there were no observations allowing the calculation of the area of occupancy of the breeding population and its extent of occurrence. The breeding population is estimated at 0–1 pairs (0–2 adult individuals). The population is stable in the short term, while the long-term population trend is unknown. The AOO of the wintering population is 140 km2, the EOO – 22,068 km2. The population wintering in Latvia is estimated at an average of 81 adult individuals. The population is growing. The breeding habitat includes rivers and lakes; the species mainly winters at sea. The species is not included on the list of game species in Latvia, but it is hunted elsewhere in Europe. The species is persecuted and, possibly, shot by anglers and aquaculture farm personnel, who believe that it is depleting fish stocks. It is also at risk of entanglement and drowning in fishing nets. Other major threats include the conversion of breeding habitats by building dams and deforestation, as well as habitat degradation as a result of water pollution. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to future outbreaks of the disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
