Morfoloģija un bioloģija. Vidēja lieluma drukna pīle ar īsu kaklu un lielu, platu knābi. Tēviņam riesta tērpā tumši zaļa galva, balts kakls un krūtis, brūns vēders un sāni, gaiši zilas spārnu priekšpuses. Mātīte brūnganpelēki raibumota. Jūnijā tēviņi pulcējas baros, lai dotos uz spalvu maiņas vietām. Barībā galvenokārt dzīvnieki – gliemezīši, planktona vēzīši, trīsuļodu kāpuri –, tomēr ēd arī ūdensaugu sēklas un dzinumus. Ligzda uz zemes, rūpīgi paslēpta. Dējumā 8–11 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Rietumeiropā un Āfrikas ZR daļā (LOB 1999).
Izplatība. Sugai ir holarktisks ligzdošanas areāls, kas iekļauj lielāko daļu Eirāzijas un Ziemeļamerikas. Ziemošanas areāls iekļauj Ziemeļamerikas D daļu un Dienvidamerikas Z daļu, Vidusjūras reģionu, Nīlas ieleju un Sāhela zonu, Āzijas D un DA daļu (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ir palielinājusies, it īpaši Pireneju pussalā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir būtiski mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 316 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 57 521 km2. Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 896 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 74 245 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2019). Populācija sarūk arī Eiropā. Baltkrievijā, Krievijas Eiropas daļā un Igaunijā ligzdojošā populācija sarūk, bet Lietuvā – pieaug (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 70–300 pāru (140–600 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņa tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 53%. Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma, taču, ņemot vērā ligzdojošo populāciju sarukumu valstīs uz ziemeļiem no Latvijas, iespējams, tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo atklātos lielu ezeru krastos un salās, dīķos, arī upju piekrastes pļavās, ceļošanas laikā sastopams galvenokārt lielajos aizaugušajos ezeros un zivju dīķos (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 15. septembra līdz 30. novembrim. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 241,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Baltijas valstīs par galveno populācijas mazināšanās cēloni tiek uzskatīta ligzdošanas dzīvotņu aizaugšana ar krūmiem un niedrēm, mainoties zemes lietojumam. Vairākās galvenajās ligzdošanas vietās sugu negatīvi ietekmē arī Amerikas ūdele Neogale vison un jenotsuns Nyctereutes procyonoides (Viksne et al. 2010). Eiropā kopumā sugu apdraud arī dzīvotņu nosusināšana un sadursmes ar elektrolīnijām. Suga ir jutīga pret putnu gripu un botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi. Putni mēdz iet bojā, saindējoties ar svinu. Suga tiek arī medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” platknābis ir izveidošanas mērķsuga dabas parkā “Dridža ezers”. Platknābim Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina ezeru piekrastes zālāju noganīšana vai pļaušana, jāierobežo Amerikas ūdeles un jenotsuņa izplatība un jānodrošina efektīva svina munīcijas lietošanas aizlieguma mitrājos kontrole.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Northern Shoveler − Spatula clypeata. In Latvia, the breeding distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 316 km2, the EOO – 57,521 km2. The breeding population is estimated at 70–300 pairs (140–600 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while the short-term trend is negative. Over three generations, the population has declined by 53%. The AOO of the migrating population is 896 km2, the EOO – 74,245 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 10,000 adult individuals. The population trend is also unknown, however, given the decline of breeding populations in the countries located to the north of Latvia, it is likely to be declining. It breeds on the open shores and islands of large lakes, ponds and riverside grasslands. During migration, it is mainly found in large, overgrown lakes and fish ponds. In the Baltic states, the overgrowth of breeding habitats with shrubs and reeds as land use changes is considered to be the main reason for the population decline. The species is also negatively affected by Neogale vison and Nyctereutes procyonoides at several key breeding sites. In Europe as a whole, drainage of habitats and collisions with power lines also pose a threat to the species. The species is susceptible to avian influenza and botulism and may be threatened by outbreaks of these diseases. Birds tend to die from lead poisoning. The species is also being hunted. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires the grazing or mowing of lakeshore grasslands, limiting the spread of N. vison and N. procyonoides, and ensuring the effective control of the ban on lead ammunition in wetlands.
Literatūras saraksts
