Morfoloģija un bioloģija. Neliels, apmēram krīkļa lielumā. Vasarā apspalvojums tumšs, galva melna, kakls sarkanbrūns. Galvas sānos saglaustu, pagarinātu, oranžu spalvu pušķi. Acis sarkanas. Pēcriesta tērps pelēcīgāks. Galvas virsa melna, pazode un galvas sāni balti. Ne tik piesardzīgs kā mazais dūkuris, biežāk redzams atklātā ūdenī. Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem un sīkām zivtiņām. Starp virsūdens augu stublājiem no ūdensaugiem būvē peldošu ligzdu. Dējumā 3–8 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas R un D daļā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Eiropas Z daļas līdz Krievijas austrumiem, arī Ziemeļamerikas Z daļa. Ziemo Ziemeļamerikas, Eiropas un Japānas piekrastē (BirdLife International 2018). Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība kopumā nav būtiski mainījusies, bet areāls sašaurinājies dienvidos un paplašinājies Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2013.–2017. gadu ir mazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 27 126 km2. Latvijā caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 40 1371 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, tāpēc suga ir atzīta par apdraudētu (BirdLife International 2018). Arī Eiropas populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai suga būtu apdraudēta. Baltkrievijā populācija ir stabila, Igaunijā un Krievijā sarūk, bet Lietuvā – svārstās (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 0–3 pāri (0–6 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 99,6%. No 2012. līdz 2021. gadam caurceļošanas laikā novēroto indivīdu skaits nepārsniedz desmit, tas ļauj uzskatīt, ka caurceļojošā populācija ir mazāka nekā 50 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence nav zināma, bet, ņemot vērā populāciju sarukumu valstīs uz ziemeļiem no Latvijas, ticami, ka arī Latviju caurceļojošā populācija sarūk.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo seklos, aizaugušos ezeros un dīķos, caurceļošanas laikā sastopams arī jūrā (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenie draudi sugai ir traucējums, mežsaimnieciskā darbība ligzdošanas vietu apkārtnē, ūdenslīmeņa svārstības un varavīksnes foreļu Salmo gairdneri audzēšana ezeros, radot konkurenci par ūdens bezmugurkaulniekiem. Suga nereti iet bojā zvejnieku tīklos un ir ļoti jutīga pret naftas noplūdēm jūrā ziemā (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ragainais dūkuris ir izveidošanas mērķsuga Teiču dabas rezervātā, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Engures ezers”, “Papes ezers”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Babītes ezers”, “Jaunciems”, “Lubāna mitrājs”. Ragainais dūkuris ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Engures ezers” un “Lubāns un zivju dīķi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Horned Grebe − Podiceps auritus. In Latvia, the breeding distribution declined between 1980–1984 and 2013– 2017. The AOO is 20 km2, the EOO – 27,126 km2. The breeding population is estimated at 0–3 pairs (0–6 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 99.6%. The AOO of the migrating population is 32 km2, the EOO – 40,137 km2. From 2012 to 2021, the number of individuals observed during migration did not exceed 10, which suggests that the migrating population is less than 50 adult individuals. The population trend is unknown, but given the dwindling populations in the countries north of Latvia, it is likely that the population migrating through Latvia is also declining. Breeds in shallow, overgrown lakes and ponds; the species is also found at sea during migration. The main threats to the species are disturbance, forestry activities in the vicinity of breeding sites, water level fluctuations and the breeding of Salmo gairdneri in lakes, which creates competition for aquatic invertebrates. The species is often killed in fishing nets and is highly vulnerable to oil spills at sea during winter. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
