Morfoloģija un bioloģija. Liels ūdensputns. Pavasarī galva un kakla mugurpuse pelēka, kakla priekšpusē melns laukums. Kakla sānos un guzas apvidū melnbaltas garensvītras. Mugurpusē kontrastains melni balts ornaments. Ziemā putniem apspalvojums bez izteiktiem ornamentiem – mugurpuse tumša, vēderpuse gaiša (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no zivīm (BirdLife International 2021). Latvijā parasta caurceļošanas laikā, pavasarī lielākā skaitā nekā rudenī. Ziemo jūrā, atsevišķos gadījumos arī iekšzemē (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Eiropas Z daļas sniedzas pāri visai Āzijai, dienvidos līdz Kazahstānai un Mongolijai. Ziemo Atlantijas okeāna A un Klusā okeāna R piekrastē, arī Baltijas jūrā, Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ir nedaudz mazinājusies, īpaši Baltijas valstīs (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdošanas izplatība starp 1980.–1984. un 2013.–2017. gadu samazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, sastopamības apgabalu (EOO) nav iespējams aprēķināt. Latvijā ziemojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 47 788 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2018). Arī Eiropas populācija sarūk. Krievijā un Igaunijā ligzdojošā populācija sarūk, bet Lietuvas un Baltkrievijas populācija ir stabila. Ziemojošās populācijas tendence ir zināma tikai Baltkrievijā, kur populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 0–2 pāri (0–4 pieauguši indivīdi) (European Environmental Agency 2020). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 87%. Baltijas jūrā ziemojošā populācija ir stabila (HELCOM 2023). Latvijā ziemojošā populācija ir vidēji 447 indivīdi (298 pieauguši indivīdi) un tā pieaug.
Biotopi un ekoloģija. Sugas ligzdošanas biotops ir augsto purvu ezeriņi (Baumanis, Klimpiņš 1997). Ziemo galvenokārt jūrā. Paaudzes ilgums: 9,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Ligzdošanas vietās, it īpaši perēšanas laikā, sugu apdraud ūdeņu paskābināšanās, smago metālu piesārņojums un ūdenslīmeņa svārstības. Tā cieš arī no traucējuma un no ligzdošanas biotopu apmežošanas. Ziemošanas laikā suga ir ļoti jutīga pret naftas noplūdēm piekrastē. Tā nereti iet bojā zvejnieku tīklos. Suga ir jūtīga pret vējparku radīto traucējumu. Suga ir uzņēmīga pret putnu gripas vīrusu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” melnkakla gārgale ir viena no izveidošanas mērķsugām 18 ĪADT. Ziemojošās melnkakla gārgales ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Irbes jūras šaurums”, “Piekraste no Ziemupes līdz Rīvai”, neligzdotāji – “Selga uz rietumiem no Tūjas” (Račinskis, Stīpniece 2000). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Arctic Loon − Gavia arctica. In Latvia, the breeding distribution declined between 1980–1984 and 2013–2017. The AOO of breeding birds is 4 km2, the EOO cannot be calculated. The breeding population is estimated at 0–2 pairs (0–4 adult individuals). Over three generations, the population has declined by 87%. The AOO of wintering birds is 88 km2, the EOO – 47,788 km2. The average wintering population is estimated at 447 individuals (298 adult individuals) and growing. The breeding habitat of the species is raised bog lakes, but the species mainly winters at sea. At breeding sites, especially during the breeding season, the species is threatened by the acidification of waters, heavy metal pollution and fluctuations in water levels. It also suffers from disturbance and the afforestation of breeding habitats. During the winter, the species is highly sensitive to oil spills on the coast. It is rather common for the species to die in fishing nets. The species is sensitive to disturbance caused by wind farms. The species is susceptible to avian influenza virus and, therefore, may be vulnerable to future outbreaks of the disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.
Literatūras saraksts
