Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz mazāks nekā baltais stārķis. Apspalvojums, izņemot balto vēderu, paduses un zemastes spalvas, melns (tuvumā – tumši brūns) ar zaļganu vai violetu spīdumu. Knābis, sejas neapspalvotā daļa un kājas sarkanas. Pārtiek galvenokārt no zivīm. Ligzdu būvē lielā, vecā kokā, parasti vainaga apakšdaļā. Ligzdu parasti izmanto daudzus gadus. Dējumā 1–5 olas. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Izraēlā un Āfrikā (LOB 2002; Strazds 2011).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas pāri Baltijas valstīm līdz Japānas jūrai, arī Āfrikas D daļā. Ziemo Āfrikā (lielākoties uz D no Sahāras) un Āzijas D un DA daļā. Ziemo arī Pireneju pussalā Eiropā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies, galvenokārt R daļā, bet arī dienvidos (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 396 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 57 681 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2017). Arī Eiropas populācijas tendence nav zināma. Igaunijas un Lietuvas populācija sarūk. Baltkrievijas un Krievijas populācija ilgtermiņā pieaug. Īstermiņa tendence Krievijā nav zināma, bet Baltkrievijā populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 85–140 pāru (170–280 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija sarukusi par vairāk nekā 50%.
Biotopi un ekoloģija. Vairākums ligzdu ir vietās, kur ir vairāk vecu mežu un blīvāks hidroloģiskais tīkls. Tāpat vairākums ligzdu ir jauktos mežos, kur audzes sastāvā ir vismaz 3–4 koku sugas. Ligzdas būvei izmanto visdažādāko sugu kokus, bet, ja iespējams, dod priekšroku ozolam. Lielākā daļa ligzdu ir priedēs, ozolos un apsēs (Strazds 2011). Paaudzes ilgums: 12,5 gadi (BirdLife International 2021), taču iespējams, ka šis paaudzes ilgums ir neatbilstošs Latvijas populācijai.
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, bet Eiropas kopējā novērtējumā ir atzīmēts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Būtiskākais drauds Latvijā ligzdojošajai populācijai ir mežsaimnieciskā darbība, kas izpaužas gan kā piemērotas dzīvotnes platības mazināšanās un sadrumstalošana, gan traucējums ligzdošanas laikā. Traucējums var veicināt arī ligzdu postījumus (Strazds 2011). Reģistrēti gadījumi, kad mazuļi iet bojā barības trūkuma dēļ, kas varētu būt saistīts ar sausumu (J. Ķuze, mutvārdu ziņojums). Melno stārķu organismā un olās konstatēts piesārņojums – DDT (Strazds 2011) un dzīvsudrabs (Briķe 2022), bet to ietekme uz populāciju vēl nav pietiekami pētīta.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” melnais stārķis ir viena no izveidošanas mērķsugām 88 ĪADT. Melnais stārķis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Gaujas Nacionālais parks”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Pededzes lejtece un Pārabaine”, “Stūru un Zvārdes purvi”, “Vecumi”, “Zvārdes meži” (Račinskis 2004). Tiek veikta sugas populācijas monitorings. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai sugu aizsargātu, ir jāmazina traucējumi, pārtraucot mežsaimniecisko darbību no marta vidus līdz jūnija vidum. Ligzdošanas vietās veidojami mikroliegumi. Jāatjauno un jāievieš sugas aizsardzības plāns.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Black Stork − Ciconia nigra. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. AOO of the birds breeding in Latvia is 396 km2, EOO – 57,681 km2. The breeding population is estimated at 85–140 pairs (170–280 adult individuals). The population is declining in the short term, as well as in the long term. The population has declined by more than 50% over three generations. Most of the nests are located in areas with a higher proportion of old forests and a denser network of surface water objects. Most nests are also found in mixed forests with at least 3 to 4 tree species. The most significant threat to the breeding population in Latvia is forestry activities, which include both the reduction and fragmentation of suitable habitat for the C. nigra and in disturbance during the breeding season. Disturbance can also contribute to nest damage. Cases of juveniles dying due to a lack of food have been registered, which could be due to drought. DDT and mercury contamination has been detected in the bodies and eggs of C. nigra, while its impact on the population remains to be determined. Monitoring of species is being conducted. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires minimising disturbance by ceasing forestry activities from mid-March to mid-June. Micro-reserves must be created at breeding sites. The conservation plan of the species needs to be updated and implemented.
Literatūras saraksts
