Morfoloģija un bioloģija. Samērā liels bridējputns ar garu, taisnu knābi. Riesta tērpā galva un kakls rūsgani, aste balta ar platu melnu joslu galā. Krūtis un sāni ar tumšām šķērssvītrām, vēders balts. Pēcriesta tērpā galva un kakla mugurpuse, mugura un spārni pelēki, ķermeņa apakšpuse balta. Barojas ar dažādiem augsnes un ūdens bezmugurkaulniekiem. Ligzdas apkārtnē agresīva, bieži izdod uztraukuma saucienus. Ligzda – ar sausu zāli izklāta bedrīte uz zemes, piesegta ar zāli. Dējumā 3–5 (parasti četras) olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi, tos vadā abi pieaugušie putni. Gājputns, ziemo Eiropas D un R daļā un Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Islandes pāri Francijai un Vācijai sniedzas līdz Mongolijas R daļai. Atsevišķs sadrumstalots izplatības areāls arī Austrumāzijā. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā, uz dienvidiem no Sahāras, un no Tuvajiem Austrumiem līdz Austrālijai (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem Islandes populācijas izplatība ir pieaugusi, bet kontinentālajā Eiropā – ievērojami mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir mazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 43 609 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropas populācija ir stabila, taču šajā tendencē lielākā nozīme ir augošajai Islandes populācijai, kamēr lielākajā daļā valstu populācija mazinās. Ligzdojošā populācija ilgtermiņā vai īstermiņā mazinās arī visās Latvijas kaimiņvalstīs (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 21–51 pāris (42–102 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 88%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažāda mitruma pļavas ūdens tuvumā ar diezgan zemu veģetāciju ligzdošanas perioda sākumā, arī augstos purvus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 7,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Būtiskākais drauds ir ligzdošanas dzīvotņu zudums mitrāju nosusināšanas un lauksaimniecības intensifikācijas (tostarp, pārvēršot zālājus par aramzemēm) vai apsaimniekošanas pārtraukšanas rezultātā. Kaitīga ir arī agrāka un biežāka pļaušana, kūlas dedzināšana, dzīvotņu apbūve un izmantošana rekreācijai. Šai sugai īpašas problēmas rada dzīvotnes sadrumstalošana, jo dabiskos apstākļos vairāki pāri ligzdo vienkopus un kopīgi aizsargā ligzdošanas vietas, bet nelielos dzīvotnes fragmentos, kur vairākiem pāriem nav vietas, ir zemākas ligzdošanas sekmes. Suga tiek medīta, bet ārpus Eiropas Savienības, medību apjoms un ietekme nav zināma. Migrācijas laikā to apdraud arī piesārņojums, traucējums, dzīvotņu pārveidošana plūdmaiņas spēkstaciju un akvakultūras dīķu izveidei, zemes pārveidošana lauksaimniecībai vai apbūvei. Eiropas populāciju negatīvi var ietekmēt arī sausums ziemošanas vietās Āfrikā (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” melnā puskuitala ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumā “Ļubasts”. Sugas aizsardzībai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā mitrie zālāji, tostarp, pļaujot tos tā, lai mazinātu ligzdu un mazuļu bojāeju.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Black-tailed Godwit − Limosa limosa. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. AOO of the population breeding in Latvia is 84 km2, EOO – 43,609 km2. The breeding population is estimated at 21–51 pairs (42–102 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. Over three generations, the population has declined by 88%. Inhabits grasslands of various moisture content near water bodies with low vegetation at the beginning of the breeding season, as well as raised bogs. The most significant threat is the loss of breeding habitat due to the drainage of wetlands and intensification of agriculture (including the conversion of grassland to arable land) or abandonment. Early mowing or increased frequency of mowing, burning of old grass, real estate development and recreational uses of habitats are also harmful. Habitat fragmentation is a particular problem for this species, as under natural conditions, several pairs breed together and jointly protect their breeding sites, while in small habitat fragments with insufficient space for several pairs, breeding success decreases. The species is hunted, but the extent and impact of hunting outside the European Union is unknown. During migration, it is also threatened by pollution, disturbance, habitat conversion for the development of tidal power stations and aquaculture ponds, and land conversion for agriculture or real estate development. The European population may also be adversely affected by drought in the wintering areas in Africa. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of wet grasslands, including the organisation of mowing in a manner that minimises the destruction of nests and brood mortality, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
