Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Plīvurpūce

Tyto alba (Scopoli, 1769)
CR – ligzdojošā populācija (L)

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Plīvurpūce

Tyto alba (Scopoli, 1769)
CR – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Bridget Spencer, CC BY-NC4.0 – plīvurpūce.
Foto: Aivars Petriņš – plīvurpūces ligzdošanas biotops.

 

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: plīvurpūču Tytonidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1+2a; D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2016, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (CR 2020), Lietuva (CR 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 14.4. Lauku sētas un dārzi, 14.5. Urbānas teritorijas.
    Draudi: 12.1. Citi draudi, 1.1. Mājokļu un pilsētu teritorijas, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums, 4.1. Ceļi un dzelzceļi.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: CITES II, Bernes II.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (1985), 4. kat. (2000).

Morfoloģija un bioloģija. Par meža pūci mazliet mazāka, slaida, gaiša pūce ar ļoti izteiktu sirdsveida sejas plīvuru. Mugurpuse dzeltenīgi pelēka, ar sīkiem baltiem raibumiņiem. Acis melnas. Pārtiek galvenokārt no sīkiem zīdītājiem. Ligzdo ēku bēniņos, mūru drupās un nišās, baznīcu torņos un līdzīgās vietās, arī lielos vecu koku dobumos. Dējumā 4–7 (retāk 3–11) olas. Dējuma lielums variē atkarībā no barības pieejamības. Nometnieks (LOB 1998).

Izplatība. Ļoti plašs izplatības areāls (bet izvairās no aukstiem apgabaliem) – Amerikā uz ziemeļiem no ASV–Kanādas robežas līdz pat Dienvidamerikas galējiem dienvidiem; Eiropā, izņemot Z reģionus; lielākajā daļā Āfrikas (izņemot sausākos reģionus un Kongo baseina lietusmežus) un no Indijas līdz Austrālijai (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 4 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2019). Eiropas populācija sarūk. Lietuvā populācija svārstās, Baltkrievijā – ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā stabila, Krievijā – pieaug (BirdLife International 2021). Vismaz 20. gs. vidū, bet ticami, ka arī līdz tam ligzdojusi Latvijā, taču 20. gs. pēdējais zināmais pierādītas ligzdošanas gadījums bija 1951. gadā, un arī novērojumu skaits pēc tam samazinājies. 21. gs. novērojumu skaits atkal pieauga, un 2022. gadā pierādīta viena pāra ligzdošana (Виксне 1983; Celmiņš 2022).

Biotopi un ekoloģija. Sastopama apdzīvotās vietās un lauku ainavā to tuvumā, īpaši pie vecām ēkām, alejām, pilsdrupām u. tml. vietās (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 6,7 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Domājams, ka galvenais faktors, kas ierobežo populācijas pieaugumu Latvijā, ir pārāk aukstas ziemas. Ēku renovācija un drupu novākšana mazina ligzdošanas vietu pieejamību. Ņemot vērā sugas dzīvošanu cilvēka tuvumā, to var apdraudēt grauzēju indēšana un bojāeja uz autoceļiem.

Aizsardzība. Plīvurpūce nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai to aizsargātu, ir jāsaglabā iepriekš izmantotās ligzdošanas vietas un jāizvairās no grauzēju indēšanas to apkārtnē.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.

Summary. Common Barn-owl − Tyto alba. AOO of the population breeding in Latvia is 4 km2, EOO – 4 km2. At least in the mid-20th century, and, probably also before that, the species was breeding in Latvia, but the last breeding in the 20th century was documented in 1951, and the number of observations has declined since then. In the 21st century, the number of records increased again, and in 2022, one breeding pair was confirmed. Occurs in and near human settlements and in the countryside next to them, especially near old buildings, avenues, castle ruins, and similar places. The threats have not been studied in Latvia. It is believed that the main factor limiting population growth in Latvia is excessively cold winters. Building renovation and removal of debris reduce the availability of nesting sites. Given its proximity to humans, the species may be threatened by rodent control measures with the use of poisons and road mortality. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. To protect the species, it is necessary to maintain previously used breeding sites and avoid rodent control in their vicinity.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2019. Tyto alba (amended version of 2016 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T22688504A155542941. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2019-3.RLTS.T22688504A155542941.en. [skatīts 16.12.2022.]
BirdLife International 2021. Tyto alba (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22688504A166222469. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22688504A166222469.en. [skatīts 16.12.2022.]
Celmiņš, A. 2022. Plīvurpūce Tyto alba. Latvijas putni 2000–2022. Interneta publikācija: http://www.putni.lv/tytalb.htm. [skatīts 23.03.2022.]
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208.
Виксне, Я. (ред.). 1983. Птицы Латвии. Территориальное размещение и численность. Рига: Зинатне, 224.
Projekta finansētāji un partneri