Morfoloģija un bioloģija. Par niedru liju mazliet mazāks putns ar garu asti un samērā platiem spārniem. Pieaugušam tēviņam virspuse gaiši zilpelēka, spārnu gali melni, virsaste balta, apakšpuse, izņemot galvu un krūtis, gandrīz balta. Gar spārnu pakaļmalu tumša josla. Mātītei virspuse brūna, izņemot balto virsasti un gaišāku laukumu uz spārnu segspalvām. Apakšpuse dzeltenbrūna ar brūniem garenraibumiem. Pārsvarā pārtiek no sīkajiem grauzējiem un putniem. Ligzdu būvē uz zemes augstā veģetācijā. Dējumā 4–5 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Ligzdošanas laikā tēviņš piegādā barību, ko nodot mātītei gaisā pie ligzdas. Gājputns, ziemo galvenokārt Eiropas centrālajā, R un D daļā, arī Mazāzijā. Latviju caurceļo populācijas no ziemeļiem (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Austrumāzijai, galvenokārt boreālajā zonā. Ziemošanas areāls Eiropas R daļā pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet ziemo arī Āfrikas ZR daļā, Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un joslā no Kaukāza kalniem caur Indijas ziemeļiem līdz Japānai (BirdLife International 2021a). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem ievērojami mazinājusies, it īpaši centrālajā daļā, nodalot Eiropas rietumu un austrumu populācijas. Samazinājums arī Skandināvijā, bet tas daļēji skaidrojams ar atšķirībām izpētē (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība šķietami palielinājusies starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu, bet mazinājusies starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču grūti novērtēt, cik lielā mērā šo rezultātu ietekmējuši ligzdotājiem pieskaitītu caurceļojošu putnu novērojumi (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 5082 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2021a). Sarūk arī Eiropas populācija. Somijā un Igaunijā populācija sarūk, bet Krievijā un Baltkrievijā populācija īstermiņā ir stabila un ilgtermiņa tendences nav zināmas (BirdLife International 2021b). Latvijas populācija ir 0–9 mātītes (0–18 pieauguši putni). Īstermiņa populācijas tendence ir nezināma, bet ilgtermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Turpinoties populācijas samazinājumam, trijās paaudzēs tas sasniegs 74%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo galvenokārt klajus līdzenumus, pļavas, laukus, mitrājus, zemos un pārejas purvus, arī labības laukus un purvainu ezermalu niedrājus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 6,2 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču citviet Eiropā tiek medīta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Galvenais drauds ir dzīvotņu pārveidošana intensīvākas lauksaimniecības rezultātā, mitrāju izzušana un apmežošana. Vietām tiek nelikumīgi medīta (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” lauku lija ir viena no izveidošanas mērķsugām Teiču dabas rezervātā, Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas parkos “Dvietes paliene”, “Pape”, “Kuja”, “Užavas lejtece”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Randu pļavas”, “Rūjas paliene”, “Skrundas zivju dīķi”, “Lubāna mitrājs”, aizsargājamo ainavu apvidos “Veclaicene”, “Augšzeme”. Lauku lijai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā un jāuztur zālāji, jo īpaši slapjie.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Hen Harrier − Circus cyaneus. In Latvia, the distribution appears to have increased between 1980–1984 and 2000–2004 and decreased between 2000–2004 and 2013–2017, but it is difficult to assess to what extent this result is influenced by observations of migratory birds recorded as breeders. AOO of the birds breeding in Latvia is 16 km2, EOO – 5,082 km2. The population in Latvia is estimated to have 0–9 females (0–18 adult individuals). The short-term population trend is unknown, but in the long-term, the population is declining. If the population decline continues, the decline will reach 74% within three generations. It mainly inhabits open plains, grasslands, fields, wetlands, fens and transitional mires, as well as cereal fields and lakeshore reedbeds. The main threats are habitat conversion due to intensified agriculture, wetland loss and afforestation. In some places, it is hunted illegally. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of the species requires the preservation and maintenance of grasslands, especially wet grasslands.
Literatūras saraksts
