Morfoloģija un bioloģija. Tītara lieluma putns. Tēviņš zilganmelns ar zaļganu spīdumu uz krūtīm. Spārni melnbrūni ar baltu pleca laukumu, uz astes, vēdera un sāniem balti raibumi. Mātīte mazāka, rūsganbrūnraiba ar brūnu pusmēnessveida laukumu uz krūtīm. Lielāko gada daļu pārtiek no priežu skujām, pavasarī nozīmīga barība ir spilvju ziedi, vasarā dažādi (it īpaši melleņu) pumpuri un ziedi. Pavasarī raksturīgs riesta rituāls – noteiktās vietās (riestos) pulcējas tēviņi, dzied un pārojas ar mātītēm. Tēviņi ir poligāmi. Ligzda uz zemes pie koka saknēm vai līdzīgā vietā. Dējumā 5–11 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Mazuļus mātīte vadā viena. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Sugas vienlaidus izplatības areāls sniedzas no Centrāleiropas rietumos (atsevišķi populācijas fragmenti arī tālāk uz rietumiem – Spānijā un Skotijā) līdz Ļenai (Krievijā) austrumos (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā samazinājusies, it īpaši jau tā sadrumstalotajā areāla daļā Eiropas centrālajā un R daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība šķietami stabila gan starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu, gan starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu, taču rezultātu varētu būt ietekmējuši atšķirīgie centieni medņu konstatēšanā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 1736 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 60 660 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk, bet vēl netiek klasificēta kā apdraudēta (BirdLife International 2021). Igaunijā populācija īstermiņā sarūk, bet Lietuvā un Baltkrievijā ir stabila. Krievijas Eiropas daļas populācijas tendences nav zināmas (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošās populācijas vērtējums: 1932 tēviņi (3864 pieauguši indivīdi). Populācijas īstermiņa tendence ir neskaidra, bet ilgtermiņa – nezināma (Ķerus u. c. 2021). Ļoti atšķirīgie konstatēšanas pūliņi un dažādas kvalitātes dati apgrūtina precīzus populācijas pārmaiņu aprēķinus, bet gan vidējā gaiļu skaita pārmaiņas riestos (Lõhmus et al. 2016), gan ligzdojošo putnu atlantu analīze norāda uz populācijas samazinājumu, kas pārsniedz 50% trijās paaudzēs.
Biotopi un ekoloģija. Absolūti lielākajā daļā (98%) medņu riesta mežaudžu valdošā suga ir priede. Medņu riesti izvietoti dabiskākajos pieejamajos mežos, t. i., ar lielu kritalu, sausokņu un vecu koku pieejamību. Lielākoties medņi riesto mežos, kas ir pārsnieguši 60 gadu vecumu (vidēji 106,21 gads) (Strazds u. c. 2010). Paaudzes ilgums: 5,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Lai gan mednis ir iekļauts medījamo sugu sarakstā, kopš 2011. gada suga Latvijā netiek medīta (noteikts nulles limits).
Apdraudējums. Medni apdraud dažādas mežsaimnieciskās darbības izpausmes: mežu sadrumstalošana, vecu mežu nomaiņa ar jaunām mežaudzēm, priedes nomaiņa ar egli, veģetācijas pārmaiņas meliorācijas ietekmē, traucējums. Traucējumu var radīt arī rekreācija. Sugu apdraud arī ceļi, radot gan traucējumu, gan mirstību (Hofmanis, Strazds 2004).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mednis ir viena no izveidošanas mērķsugām 86 ĪADT. Papildus tam liela daļa zināmo riestu ir aizsargāti ar mikroliegumiem. Lai labāk aizsargātu sugu, daļai mikroliegumu ir jākoriģē platība. Mednis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Irbes ieleja un Dižpurvs”, “Manģenes meži”, “Raķupe un Pāce”, “Slītere un Zilie kalni”, “Stikli”, “Teiču un Pelečāres purvs”, “Zabolotjes purvi”, “Ziemeļgauja” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu ir jāatjauno un jāīsteno sugas aizsardzības plāns, tostarp, nodrošinot potenciālo un esošo dzīvotņu aizsardzību ārpus mikroliegumiem, tādējādi mazinot populācijas sadrumstalošanos un skaita sarukšanu.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Western Capercaillie − Tetrao urogallus. In Latvia, the distribution appears to have been stable between 1980–1984 and 2000–2004, as well as between 2000–2004 and 2013–2017, however, the differences in the survey effort may have played an important role. The AOO of breeding birds is 1,736 km2, the EOO – 60,660 km2. The breeding population is estimated to be 1,932 males (3,864 adult individuals) in size. The short-term population trend is unclear, and the long-term trend is unknown. Data analysis suggests a population decline of more than 50% over three generations. The vast majority (98%) of T. urogallus lekking sites are covered by pine as the dominant forest species. The lekking sites are located in the most natural forests that are available, i.e., forests with a high degree of availability of deadwood, snags and old trees. The species mostly breeds in forests that are over 60 years old (average age – 106.21 years). T. urogallus is threatened by various forms of forestry activities: forest fragmentation, replacement of old forests with new stands, replacement of pine with spruce, vegetation changes due to drainage, disturbances. Recreation can also cause disturbance. The species is also endangered by roads as they cause both disturbance and mortality. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the updating and implementation of the species conservation plan, including the protection of potential and existing habitats outside micro-reserves, in order to reduce the fragmentation of the population and its decline.
Literatūras saraksts
