Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz mazāks nekā cekuldūkuris. Gaišpelēkie vaigi kontrastē ar melno galvas virsu un sarkanbrūno kaklu. Knābis tumšs ar dzeltenu pamatu. Ziemā kakls pelēks, pazode un krūtis baltas. Pārtiek no ūdens bezmugurkaulniekiem un sīkākām zivīm. Starp virsūdens augu stublājiem no ūdensaugiem būvē dūkuriem raksturīgu peldošu ligzdu. Dējumā 3–6 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Eiropas R un D daļā (LOB 1999).
Izplatība. Gandrīz cirkumpolārs ligzdošanas areāls, kura viena daļa iekļauj Eiropu (sākot ar Franciju) un Āzijas R daļu līdz Kazahstānai (ieskaitot), bet otra – Austrumāziju un Ziemeļamerikas Z daļu. Ziemo Klusā okeāna Z daļas piekrastē, Atlantijas okeāna Eiropas piekrastē, arī Vidusjūrā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 332 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 36 650 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2018). Eiropā ligzdojošā populācija arī sarūk. Igaunijā, Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā ligzdojošā populācija sarūk. Lietuvā īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņā pieaug (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 185–420 pāru (370–840 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 44%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir sekli, aizauguši ezeri un dīķi (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud ezeru pārveidošana un degradācija un rekreācijas aktivitātes. Riskus rada arī zveja ar žaunu tīkliem, vējturbīnas un grunts dzīvotņu zudums bagarēšanas un piekrastes attīstības dēļ (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Pelēkvaigu dūkura aizsardzībai nav noteikta neviena ĪADT. Suga ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Engures ezers” (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Red-necked Grebe − Podiceps grisegena. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 332 km2, the EOO – 36,650 km2. The breeding population is estimated at 185–420 pairs (370–840 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while in the short term, the population is declining. Over three generations, the population has declined by 44%. Shallow, overgrown lakes and ponds are the breeding habitat of the species. The species is threatened by the conversion and degradation of lakes and recreational activities. Gillnet fishing, wind turbines and loss of waterbed habitats due to dredging and coastal development also pose risks. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
