Morfoloģija un bioloģija. Neliels bridējputns. Pavasarī mugura smilškrāsā, uz galvas kontrastains ornaments. Knābis dzeltenīgi oranžs ar melnu galu (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek no maziem vēžveidīgajiem, gliemjiem, tārpiem, kukaiņiem un daudzkājiem (BirdLife International 2021). Ligzda – bedrīte smiltīs bez izklājuma. Dējumā parasti četras olas. Mazuļi ligzdbēgļi (Baumanis, Klimpiņš 1997). Gājputns, ziemo Āfrikā un Tuvajos Austrumos (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj Grenlandes piekrasti un Eirāzijas Z daļu. Ziemo Rietumeiropas piekrastē, Āfrikā un Tuvajos Austrumos (BirdLife International 2019). Kopumā Eiropā ligzdošanas izplatība kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.– 1984. un 2000.–2004. gadu izplatība būtiski mazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.– 2017. gadu bijusi stabila (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 144 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 59 547 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu (BirdLife International 2019). Eiropas populācija pieaug. Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas populācija īstermiņā ir stabila, bet ilgtermiņā – sarūkoša. Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Baltijas jūras reģiona populācija ir stabila (HELCOM 2023). Latvijas ligzdojošā populācija ir 22–60 pāri (44–120 pieaugušie indivīdi) (Ķerus u. c. 2021), taču jaunākie novērojumi liek domāt, ka populācija varētu būt lielāka (S. Martinsone, nepublicēti dati). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā ligzdojošā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs tā ir samazinājusies par 50%.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo jūrmalas smiltājus (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 4,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiska loma ir rekreācijai piekrastē. Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka nozīmīgas apstāšanās vietas apdraud naftas piesārņojums, mitrāju nosusināšana, zemjupamešana un aizaugšana ar krūmiem. Suga ir jutīga pret putnu botulismu, tāpēc to varētu apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi, un tā cieš no Amerikas ūdeles Neogale vison plēsonības (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Smilšu tārtiņš nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ligzdo vairākās ĪADT. Tiek veikts ligzdojošās populācijas monitorings (Auniņš 2018). Lai saglabātu sugas dzīvotnes, ir jābūt iespējai veidot mikroliegumus. Lai aizsargātu sugu, ir jānovērš traucējums jūras piekrastē ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Common Ringed Plover − Charadrius hiaticula. In Latvia, the distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004, but remained stable between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 144 km2, the EOO – 59,547 km2. The breeding population is estimated at 22–60 pairs (44–120 adult individuals), but more recent records suggest that the population may be larger. The breeding population is declining in the long term, as well as the short term. Over three generations, it has declined by 50%. The species inhabits coastal sandbanks. The threats have not been studied, but coastal recreation is likely to play an important role. A European-level assessment indicates that important settlement sites are threatened by oil pollution, drainage of wetlands, land abandonment and overgrowth with bushes. The species is susceptible to avian botulism and, therefore, could be threatened by future outbreaks of this disease, as well as suffers from predation by Neogale vison. Monitoring of the breeding population of the species is ongoing. The possibility of creating micro-reserves needs to be provided to conserve the habitats of the species. The prevention of disturbance along the coast during the breeding season is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
