Morfoloģija un bioloģija. Par strazdu nedaudz lielāks brūnraibs bridējputns ar baltu muguras lejasgalu un virsasti, garām oranžsarkanām kājām un garu knābi. Knābja pamats oranžsarkans, gals tumšs. Ligzdošanas teritorijā viegli pamanāma. Cilvēkam atrodoties ligzdas tuvumā, riņķo apkārt un izdod uztraukuma saucienus. Ārpus ligzdošanas vietām parasti uzturas izklaidu bariņos. Pārtiek galvenokārt no dažādiem augsnes un ūdens bezmugurkaulniekiem. Ligzda – ar sausu zāli izklāta bedrīte uz zemes, ko no virspuses piesedz zāle. Dējumā parasti četras olas. Gadā viens perējums, bet pēc dējuma izpostīšanas var perēt atkārtoti. Mazuļi ligzdbēgļi. Mazuļus perē un vadā abi pāra putni. Gājputns, ziemo Vidusjūras reģionā un Eiropas D un R daļā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj lielāko daļu Eiropas (tostarp Islandi), uz austrumiem sniedzas pāri Centrālāzijai līdz Japānai, dienvidos – līdz Tibetai. Ziemošanas areāls Eiropas R un D daļā pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet aptver arī Āfriku (galvenokārt uz ziemeļiem no ekvatora) un Dienvidāziju (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 268 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 59 945 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence ir nezināma(BirdLife International 2016). Eiropas populācija mazinās. Visās Latvijas kaimiņvalstīs ilgtermiņā un, izņemot Igauniju, arī īstermiņā populācija mazinās. Igaunijā īstermiņā populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 140–300 pāri (280–600 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 46%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažāda mitruma pļavas, arī augstos purvus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 5,8 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud ligzdošanas un ziemošanas dzīvotņu zudums lauksaimniecības intensifikācijas, mitrāju nosusināšanas, pretplūdu pasākumu, apmežošanas, zemes apgūšanas, industriālās attīstības, zālāju ielabošanas un pārganīšanas dēļ. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc var ciest no turpmākiem slimības uzliesmojumiem (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pļavu tilbīte ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumos “Ziemeļu purvi”, “Laugas purvs”, “Ļubasts”. Sugas aizsardzībai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā mitrie zālāji, tostarp, pļaujot tos tā, lai mazinātu ligzdu un mazuļu bojāeju.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Redshank − Tringa totanus. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000–2004, and it continued to decline between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 268 km2, the EOO – 59,945 km2. The breeding population is estimated at 140–300 pairs (280–600 adult individuals). The long-term, as well as short-term population trend, is negative. Over three generations, the population has declined by 46%. Inhabits grasslands of varying moisture, including raised bogs. The species is threatened by loss of breeding and wintering habitat due to increasing agricultural intensity, wetland drainage, flood control measures, afforestation, land development, industrial development, grassland improvement and overgrazing. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, may suffer from future outbreaks of the disease. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of wet grasslands, including the organisation of mowing in a manner that minimises the destruction of nests and brood mortality, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
