Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Baltvaigu zīriņš

Chlidonias hybrida (Pallas, 1811)
EN – ligzdojošā populācija (L)

 
Stipri apdraudēta (EN)

Baltvaigu zīriņš

Chlidonias hybrida (Pallas, 1811)
EN – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Jānis Jansons – baltvaigu zīriņš.
Foto: Jānis Vīksne – baltvaigu zīriņa ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: kaiju Laridae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN° D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2016, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Lietuva (CR 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 5.1. Iekšzemes mitrāji – pastāvīgas upes/strauti/tērces (ieskaitot ūdenskritumus), 5.5.
Iekšzemes mitrāji – pastāvīgi saldūdens ezeri (>8 ha), 15.3. Akvakultūru dīķi.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 2.1. Augkopība, 2.4. Jūras un saldūdens akvakultūras,
8.2. Problemātiskas vietējās sugas/slimības, 6.1. Rekreācija, 5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana
un vākšana, 5.4. Zveja vai citu ūdens bioloģisko resursu ieguve, 9.2. Rūpnieciskas un militāras
izcelsmes piesārņojums, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums,
11.3. Ekstrēmas temperatūras.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība.
Konvenciju pielikumi: Bernes II.
Putnu direktīvas pielikums: I.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Melnā mežastrazda lieluma putns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti, īsām kājām. Pieaugušam putnam vasarā melna galvas virspuse, balti vaigi, tumšpelēka ķermeņa apakšpuse. Gaišpelēka spārnu virspuse. Knābis un kājas sarkanas. Pārtiek no mazām zivtiņām un bezmugurkaulniekiem. Ligzdo kolonijās, uz slīkšņām. Dējumā parasti trīs olas. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Āfrikā un Izraēlā (LOB 1999).

Izplatība. Ļoti sadrumstalots ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Ķīnas A daļai. Atsevišķs ligzdošanas areāls arī Āfrikas D daļā. Ziemo Āfrikā, Indijā, Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā pirmoreiz ligzdošana pierādīta 1992. gadā (Baumanis, Roze 1995). Sugas retās sastopamības dēļ turpmākās sugas izplatības pārmaiņas nav iespējams objektīvi novērtēt (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 8637 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2017). Eiropas populācija pieaug. Lietuvas populācija stabila, Krievijas – ilgtermiņā stabila, bet īstermiņā pieaug, Baltkrievijas – īstermiņā pieaug, bet ilgtermiņā stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 5–50 pāru (10– 100 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).

Biotopi un ekoloģija. Ligzdo aizaugušos ezeros un dīķos (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 5,7 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga cieš no dabisku mitrāju zuduma, zemes apgūšanas, sausu gadu, meliorācijas un upju iztaisnošanas dēļ. Tūrisma un ūdenssporta radītais traucējums var izraisīt ligzdošanas vietu pamešanu. Ukrainā tiek vāktas putnu olas. Sugu ietekmē arī ūdens kvalitāte, tāpēc to apdraud insekticīdi un eitrofikācija. Sugu apdraud arī pieaugoša zivsaimniecības intensitāte un nokļūšana zvejnieku tīklos (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” baltvaigu zīriņš ir viena no izveidošanas mērķsugām Krustkalnu un Teiču dabas rezervātā, dabas parkā “Dvietes paliene”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Babītes ezers”, “Lubāna mitrājs”. Baltvaigu zīriņš ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Lubāns un zivju dīķi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā ligzdošanai piemēroti mitrāji un jānovērš traucējums ligzdošanas vietās.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.

Summary. Whiskered Tern − Chlidonias hybrida. In Latvia, breeding was first confirmed in 1992. Due to the rare occurrence of the species, an objective assessment of further distribution changes is impossible. The AOO of the breeding population is 36 km2, the EOO – 8,637 km2. The breeding population is estimated at 5–50 pairs (10–100 adult individuals). The population is increasing both in the short term as well as in the long term. Breeds in overgrown lakes and ponds. The species suffers from the loss of natural wetlands, land reclamation, dry years, drainage and river straightening. Disturbance caused by tourism and water sports can lead to the abandonment of breeding sites. Bird eggs are being collected in Ukraine. The species is also affected by water quality and is, consequently, threatened by insecticides and eutrophication. The species is also threatened by increasing pressure from fishery activities and entanglement in fishing nets. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of wetlands that are suitable for breeding and the elimination of disturbances at breeding sites is required for the protection of the species.

Literatūras saraksts

Baumanis, J., Roze, V. 1995. Baltvaigu zīriņš Chlidonias hybridus – jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. Putni dabā, 5(2): 99–100.
BirdLife International 2017. Chlidonias hybrida (amended version of 2016 assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2017: e.T22694764A111750380. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2017-1.RLTS.T22694764A111750380.en. [skatīts 15.12.2022.]
BirdLife International 2021. Chlidonias hybrida (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22694764A166285984. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22694764A166285984.en. [skatīts 15.12.2022.]
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
LOB 1999. Latvijas ūdeņu putni. Rīga, 208.
Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.
Projekta finansētāji un partneri