Morfoloģija un bioloģija. Baloža lieluma tukls putns ar smailu knābi. Ziemas tērpā balta ķermeņa apakšpuse un mainīgs melnbalts šķērssvītrojums virspusē. Spārnu virspuse melna ar lielu baltu ovālu laukumu. Vasarā ķermeņa apspalvojums lielākoties melns, izņemot ovālos laukumus uz spārniem un baltu spārnu apakšpusi (Svensons u. c. 2021). Barojas galvenokārt ar bentiskajām zivīm un bezmugurkaulniekiem (tostarp vēžveidīgajiem) (BirdLife International 2021). Latvijā sastopams galvenokārt caurceļošanas un ziemošanas laikā. Vasaras mēnešos ir zināmi tikai divi novērojumi (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas un ziemošanas areāls lielā mērā pārklājas un iekļauj Ziemeļu ledus okeāna piekrasti un Atlantijas okeāna Z daļu (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā ziemojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 15 486 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2018). Arī Eiropas populācijas tendence nav zināma. Ligzdojošā populācija Igaunijā un ilgtermiņā arī Somijā stabila. Īstermiņā Somijas populācija sarūk. Krievijā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma. Par ziemojošām populācijām Latvijas kaimiņvalstīs dati ir tikai par Lietuvu, kur populācija ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ziemojošā populācija ir 159–661 indivīds (106–441 pieaudzis indivīds) (Auniņš 2021). Populācijas tendence nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Suga ziemo jūrā. Paaudzes ilgums: 9,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Skandināvijā tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ziemojošajai populācijai. Ticami, ka suga ir jutīga pret klimata pārmaiņām, piemēram, jūras temperatūras celšanos un barības objektu sastopamības pārmaiņām. Suga ir jutīga pret naftas noplūdēm un citu jūras piesārņojumu. Ligzdošanas vietās sugu apdraud invazīvās plēsēju sugas – žurkas, kaķi un Amerikas ūdele Neogale vison. Suga mēdz iet bojā zvejnieku tīkos. Atkrastes vējparku attīstība var izstumt sugu no dzīvotnes. Dažviet Skandināvijā suga tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” melnais alks ir viena no izveidošanas mērķsugām aizsargājamās jūras teritorijās “Akmensrags” un “Irbes šaurums”. Melnais alks ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajā vietā “Irbes jūras šaurums” (Račinskis 2004). Tiek veikts ziemojošās populācijas monitorings (Auniņš 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā ziemošanas vietas, tostarp, novēršot tajās traucējumu.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš, Antra Stīpniece.
Summary. Black Guillemot − Cepphus grylle. The AOO of wintering population in Latvia is 100 km2, the EOO – 15,486 km2. The wintering population is estimated at 159–661 individuals (106–441 adult individuals). The population trends are unknown. The species winters at sea. The species is likely to be sensitive to climate change, such as rising sea temperatures and changes in the abundance of food. The species is sensitive to oil spills and other types of marine pollution. In breeding areas, the species is threatened by invasive predator species, such as rats, cats and Neogale vison. The species tends to die in fishing nets. The development of offshore wind farms can displace species from their habitat. The species is hunted in parts of Scandinavia. Monitoring of the wintering population is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Protection of wintering sites, including the prevention of site disturbance, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
