Morfoloģija un bioloģija. Slaids, par kraukli nedaudz lielāks plēsējputns ar gariem spārniem un garu, šķeltu asti. Apspalvojums rūsganbrūns, galva gaišpelēka. Pārtiek galvenokārt no grauzējiem un sīkiem putniem, ēd arī maitu. Ligzdu būvē dažādu sugu kokos. Izklājumā bieži ir papīrs, lupatas, plastikāta gabali u. tml. Dējumā 2–4 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Eiropas DA daļā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdo tikai Eiropā (galvenokārt centrālajā un R daļā). Eiropas A un Z daļas populācijas migrē, bet R un D daļas putni galvenokārt nometnieki. Ziemošanas areāls skar arī Ziemeļāfriku (BirdLife International 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā paplašinājusies, galvenokārt Z, bet arī A un D virzienā (Keller et al. 2020). Sugas retās sastopamības dēļ nav iespējams statistiski novērtēt izplatības pārmaiņas Latvijā, taču starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība acīmredzami palielinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 17 823 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Tā kā suga ligzdo tikai Eiropā, populācijas pieaugums Eiropā (BirdLife International 2021) nozīmē arī pasaules populācijas pieaugumu (BirdLife International 2020). Krievijā un Lietuvā populācija pieaug, Baltkrievijā – īstermiņā stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 7–20 pāri (14–40 pieaugušu indivīdu). Tā pieaug gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo lapu koku un jauktos mežos dažādu klajumu tuvumā (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 10,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, bet Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Nozīmīgs drauds sugai ir tieša indēšana un netieša saindēšanās (ar pesticīdiem, tostarp rodenticīdiem) ziemošanas vietās. Sugu apdraud arī zālāju pārvēršana par aramzemēm un lauksaimniecības intensitātes pieaugums, kas ir izraisījis ainavas daudzveidības mazināšanos un ķīmiskā piesārņojuma pieaugumu. Sugu apdraud bojāeja elektrolīnijās, uz ceļiem un potenciāli arī vējparkos. Iespējams, sugu apdraud arī konkurence ar melno kliju (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” sarkanā klija ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Pape” un dabas liegumā “Tāšu ezers”. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāveido mikroliegumi ligzdošanas vietās un jāsaglabā zālāji to apkārtnē, tostarp, ierobežojot pesticīdu izmantošanu.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Red Kite − Milvus milvus. Due to the rare occurrence of the species, a statistical assessment of the changes in its distribution in Latvia is impossible; however, it is evident that the distribution of the species has increased between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 72 km2, the EOO – 17,823 km2. The breeding population is estimated at 7–20 pairs (14–40 adult individuals). The population is increasing in the long term as well as in the short term. The species nests in deciduous and mixed forests near various clearings. Direct poisoning and indirect poisoning (by pesticides and rodenticides) at wintering sites pose significant threats to the species. The species is also threatened by the conversion of grasslands into arable land and the increase in agricultural intensity, which has led to homogenisation of the landscape and growing chemical pollution. The species is threatened by deaths on power lines, roads and, potentially, wind farms as well. The species may also be threatened by competition with the Milvus migrans. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the creation of micro-reserves at breeding sites and the conservation of grasslands around them, including by limiting the use of pesticides.
Literatūras saraksts
