Morfoloģija un bioloģija. Mazliet mazāks nekā dižraibais dzenis. Plecu daļa, galvas sāni, bārdas svītra un aste melna, pāri visai mugurai garenvirzienā stiepjas balta josla. Vēderpuse netīri balta, uz sāniem melnas šķērssvītriņas un raibumi. Tēviņam galvas virsa dzeltena, mātītei – melnbalta. Barojoties pārsvarā meklē kukaiņus zem sausu vai kalstošu egļu, melnalkšņu vai bērzu mizas plēksnēm, atlupinot tās (LOB 2002). Visu gadu barojas ar mizgraužiem un to kāpuriem, ligzdošanas laikā arī ar koksngraužu kāpuriem, zirnekļiem u. c. Ligzdo koku dobumos, ko parasti kaļ nokaltušos kokos, tostarp eglēs. Vidējais ligzdas koka diametrs krūšu augstumā ir 29 cm (Bergmanis 2020). Dējumā 4–5 olas, gadā viens perējums. Nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Cirkumpolārs izplatības areāls galvenokārt boreālajā zonā. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies – Baltijas valstīs, Baltkrievijā un Alpu un Balkānu apkārtnē (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.– 1984. un 2000.–2004. palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 948 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 781 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence nav zināma. Lietuvā un Baltkrievijā populācija stabila. Krievijas populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņa tendence nav zināma. Igaunijā populācija ilgtermiņā ir stabila, bet īstermiņā sarūk (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1000–2000 pāru (2000–4000 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija ir stabila, bet īstermiņā sarūk (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 31%.
Biotopi un ekoloģija. Sugai ir nozīmīga augsta vecāko (pieaugušo un pāraugušo) mežaudžu sastopamība plašā apkārtnē. Nozīmīgākās ir cirtmetu pārsniegušās jauktu koku un skujkoku audzes. Ainavas līmenī jebkuru jaunāku audžu platībai ir negatīva ietekme. Sugai nozīmīgākais koks ir egle. Svarīgs liels mirušās koksnes apjoms (optimāli ap 140–150 m3/ha atmirušās un kalstošās koksnes). Suga saistīta ar dabiskiem traucējumiem, tāpēc koku vainagu segumam nav jābūt nepārtrauktam, bet svarīgi, lai vainagu iztrūkums nebūtu veidojies saimnieciskās darbības rezultātā. Tikai atsevišķas īpaši vecas mežaudzes, ja tās ir nelielas, nespēj nodrošināt augstāko biotopu piemērotību sugai – lai to nodrošinātu, visām mežaudzēm ir jābūt vecām (Bergmanis u. c. 2020). Paaudzes ilgums: 3,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Būtiskākais faktors, kas negatīvi ietekmē sugas dzīvotni, ir mežsaimnieciskā darbība. Kailcirtē dzīvotne tiek iznīcināta, bet negatīva ietekme ir arī kopšanas un sanitārajām cirtēm, izvācot atmirušo koksni, bojātos un kalstošos kokus. Veicot mežsaimniecisko darbību ligzdošanas laikā, tiek iznīcinātas ligzdas (Bergmanis u. c. 2020).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” trīspirkstu dzenis ir viena no izveidošanas mērķsugām 79 ĪADT. Trīspirkstu dzenis ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Ābeļi”, “Gaujas Nacionālais parks”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Manģenes meži”, “Zvārdes meži” (Račinskis 2004). Sugai ir izstrādāts aizsardzības plāns (Bergmanis u. c. 2020) un tiek veikts populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Jāīsteno sugas aizsardzības plāns, tostarp mežizstrādes aizliegums plānā identificētajās sugas aizsardzībai prioritārajās vietās, veidojot atbilstoša lieluma (40–100 ha) mikroliegumus vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un esošajās aizsargājamajās teritorijās nodrošinot atbilstošu aizsardzības režīmu; ārpus šīm teritorijām – mežizstrādes pārtraukums no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, jāpalielina mežizstrādē saglabājamo ekoloģisko koku skaits (20 koki/ha priežu mežos, 30 koki/ha – pārējos), jāsaglabā visi dobumainie koki, mirušā koksne vismaz 20 m3/ha apjomā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Three-toed Woodpecker − Picoides tridactylus. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 948 km2, the EOO – 79,781 km2. The breeding population is estimated at 1,000–2,000 pairs (2,000–4,000 adult individuals). The population is stable in the long term but declining in the short term. Over three generations, the population has declined by 31%. The abundance of older (mature and over-mature) forests over a wide area is important for the species. The most important of these are mixed forest and coniferous stands that have exceeded the legal felling age. A large volume of dead wood is important (optimally – around 140–150 m3/ha of dead and decaying wood). Separate particularly old stands, if they are small, cannot provide the highest suitability of habitat for the species – all stands need to be old to ensure this. Forestry is the most important factor that is negatively affecting the habitat of the species. A conservation plan of the species has been developed, and population monitoring is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of the species requires the implementation of the species conservation plan, including the prohibition of logging in the priority areas identified in the species conservation plan, the establishment of micro-reserves or protected nature areas of an appropriate size (40–100 ha) and the provision of an appropriate protection regime in existing protected areas. Outside these areas – logging works should be suspended from 1 April to 30 June. The number of ecological trees to be preserved during logging should be increased (20 trees/ha in pine forests, 30 trees/ha in other forests); all hollow trees should be preserved, and dead wood should be preserved in at least the amount of 20 m3/ha.
Literatūras saraksts
