Atgriezties
Jutīga (VU)

Paipala

Coturnix coturnix (Linnaeus, 1758)
VU – ligzdojošā populācija (L)

 
Jutīga (VU)

Paipala

Coturnix coturnix (Linnaeus, 1758)
VU – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Jānis Jansons – paipala.
Foto: Andris Klepers – paipalas ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: fazānu Phasianidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU A2b; C1+2a(ii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2018, NT 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (EN 2019), Igaunija (NT 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs, 14.1. Aramzeme, 14.2. Ganības.
    Draudi: 2.1. Augkopība, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums,
5.1. Sauszemes dzīvnieku medīšana un vākšana,
11.2. Sausums, 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 3.1. Sugu apsaimniekošana.
Konvenciju pielikumi: Bernes III, Bonnas II.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 2. kat. (1985), 2. kat. (2000).

 

Morfoloģija un bioloģija. Par strazdu nedaudz lielāks drukns putns ar īsām kājām. Apspalvojums dzeltenīgi brūns ar tumšiem lāsumiem, kas veido garenisku svītrojumu. Slēpts dzīvesveids. Ligzdošanas laikā lido tikai iztraucēta. Balss dzirdama galvenokārt krēslā vai naktī. Ligzdo uz zemes. Dējumā 9–13 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Pārtiek galvenokārt no augu barības, arī no bezmugurkaulniekiem. Gājputns, Latvijā ierodas maijā, aizceļo septembrī (LOB 1998).

Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas, izņemot Skandināvijas Z daļu, un Āziju (līdz Mongolijai austrumos). Atsevišķi ligzdošanas apgabali arī Āfrikas A un DA daļā. Ziemo galvenokārt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā (BirdLife International 2018). Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem paplašinājies uz ziemeļiem (Keller et al. 2020). Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu – samazinājusies, taču sugai raksturīgo populācijas svārstību dēļ nevar apgalvot, ka izplatības atšķirības liecina par pārmaiņu tendencēm (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1164 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 73 878 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2018). Arī Eiropas populācija sarūk (BirdLife International 2021). Igaunijā populācija svārstās. Lietuvā un Baltkrievijā populācija īstermiņā ir stabila, bet ilgtermiņā Lietuvas populācija pieaug un Baltkrievijas – mazinās. Krievijas Eiropas daļas populācija sarūk gan ilgtermiņā, gan īstermiņā (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 540–1000 tēviņu (1080–2000 pieaugušu indivīdu). Populācija svārstās, neuzrādot skaidru pārmaiņu tendenci (Ķerus u. c. 2021). Tomēr ir liela varbūtība, ka populācija trijās paaudzēs ir samazinājusies par vairāk nekā 30%.

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo kultivētas pļavas, daudzgadīgos zālājus, āboliņa vai labības laukus u. tml. kultūrainavu (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,8 gadi (BirdLife International2021).

Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek mērķtiecīgi iegūta, taču to medī ceļā uz ziemošanas vietām. Ieguves apjomi attiecībā uz Latvijā ligzdojošo populāciju nav zināmi.

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensitātes palielināšanās un pesticīdu lietojums, kas mazina barības pieejamību. Eiropas populāciju samazinājumus, iespējams, rada arī medības, klimata svārstības un sausums ziemošanas vietās Āfrikā (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Paipala ir viena no izveidošanas VU mērķsugām dabas parkos “Dvietes paliene”, “Užavas lejtece”, “Vecumu meži”, “Aiviekstes paliene”, dabas liegumos “Ances purvi un meži”, “Zvārde” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Tā nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas monitorings (Keišs 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.

Summary. Common Quail − Coturnix coturnix. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, and decreased between 2000–2004 and 2013–2017, but due to the species-specific population fluctuations, it is not clear if the differences in distribution are indicative of population trends. The AOO of the breeding population is 1,164 km², the EOO – 73,878 km². The breeding population is estimated at 540–1,000 males (1,080–2,000 adult individuals). The population fluctuates without a clear trend, however, there is a high probability that the population has declined by more than 30% over three generations. The species inhabits cultivated grasslands, perennial grasslands, clover or cereal fields, and similar cultivated landscapes. The species is threatened by increasing agricultural intensity and the use of herbicides and insecticides, which reduce food availability. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2018. Coturnix coturnix. The IUCN Red List of Threatened Species 2018: e.T22678944A131904485. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2018-2.RLTS.T22678944A131904485.en. [skatīts 11.11.2021.]
BirdLife International 2021. Coturnix coturnix. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22678944A166185991. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22678944A166185991.en. [skatīts 15.12.2021.]
Keišs, O. 2021. Fona monitoringa gala atskaite par 2021. gadu: „Naktsputnu monitorings lauksaimniecības zemēs”, Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 32.
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208.
Račinskis, E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 176.
Projekta finansētāji un partneri