Morfoloģija un bioloģija. Par meža pīli mazāks ūdensputns ar šauru knābi. Tēviņš riesta tērpā ļoti gaišs – galva, kakls, krūtis un vēders balts, sāni pelēcīgi. Pie knābja pamata melns sejas laukums, kas aptver aci. Melnbalts cekuls. Mātīte pelēcīga ar brūnu galvu, baltiem vaigiem un rīkli. Barojas ar ūdens kukaiņiem un sīkām zivtiņām. Ceļošanas un ziemošanas laikā parasti uzturas nelielos baros (LOB 1999). Latvijā samērā parasta caurceļotāja. Nelielā skaitā ziemo neaizsalušajos piejūras ezeros un vietām Rīgas līča piekrastē. Latvijā neligzdo, bet atsevišķus īpatņus var sastapt arī vasarā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas izplatības areāls no Skandināvijas pussalas līdz Austrumāzijai. Sadrumstalots ziemošanas areāls tālāk uz rietumiem un dienvidiem no ligzdošanas areāla – no Rietumeiropas līdz Japānai (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība būtiski pieaugusi, areālam izplešoties uz dienvidiem un mazākā mērā arī uz rietumiem (Keller et al. 2020). Latvijā ziemojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 400 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 65 891 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu klasificētu kā apdraudētu (BirdLife International 2016). Gan ligzdojošā, gan ziemojošā Eiropas populācija ir stabila. Baltkrievijā ligzdojošā populācija ir stabila. Somijā ligzdojošā populācija ir ilgtermiņā augoša, bet īstermiņā stabila. Krievijas Eiropas daļas populācija aug. Ziemojošā populācija Igaunijā ir augoša, Lietuvā un Krievijas Eiropas daļā – svārstās, bet Baltkrievijā – stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ziemojošā populācija ir vidēji 89 indivīdi (59 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā Latvijā ziemojošā populācija pieaug, bet populācijas īstermiņa tendence ir neskaidra (Stīpniece 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ziemo neaizsalušajos piekrastes ezeros un jūras piekrastē. Paaudzes ilgums: 4,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču citviet Eiropā medības notiek.
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas ziemojošajai populācijai. 19. un 20. gs. Eiropas populācija mazinājās dzīvotņu degradācijas un zuduma (piemēram, upju krastos augošo koku izciršanas) dēļ. Vietēja mēroga populāciju sarukumi notikuši Amerikas ūdeles Neogale vison plēsonības rezultātā. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt turpmāki slimības uzliesmojumi. Caurceļošanas laikā un ziemošanas vietās suga tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” mazā gaura ir izveidošanas mērķsuga 26 ĪADT. Caurceļojošo (nevis ziemojošo) mazo gauru aizsardzība ir viens no putniem nozīmīgās vietas “Lubāns un zivju dīķi” mērķiem (Račinskis 2004). Notiek ziemojošās populācijas monitorings (Stīpniece 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece, Ainārs Auniņš.
Summary. Smew − Mergellus albellus. The AOO of the population wintering in Latvia is 400 km², the EOO – 65,891 km². The average wintering population is 89 individuals (59 adult individuals). The wintering population is growing in the long term, while the short-term population trend is unclear. Winters in unfrozen coastal lakes and on the seashore. Local population declines have occurred as a result of predation by Neogale vison. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species is hunted during migration and in wintering areas. Monitoring of the wintering population is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
