Morfoloģija un bioloģija. Neliels bridējputns ar mazliet uz leju noliektu knābi. Pavasarī galva un vēderpuse ķieģeļsarkana. Rudenī un jauniem putniem vēders balts (Baumanis, Klimpiņš 1997). Ārpus ligzdošanas sezonas sabiedrisks putns. Pārtiek galvenokārt no dažādiem bezmugurkaulniekiem – tārpiem, gliemjiem, vēžveidīgajiem un arī kukaiņiem (BirdLife International 2021). Latvijā sastopams caurceļošanas laikā vasaras otrajā pusē–rudenī, mazākā skaitā arī pavasarī (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls atrodas Krievijas arktiskajos apgabalos no Jamalas pussalas līdz Čaunas līcim. Ziemo Āfrikā (galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras), Āzijas D piekrastē un Austrālijas piekrastē (BirdLife International 2017). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 212 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 58 569 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropā suga neligzdo. Ziemojošā populācija pieaug (BirdLife International 2021). Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tas ir mazāks nekā 250 pieaugušu indivīdu. Populācijas pārmaiņu tendence arī nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Caurceļošanas laikā sastopams galvenokārt jūras piekrastē, bet tiek novērots arī iekšzemes mitrājos. Paaudzes ilgums: 5,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Nākotnē sugas areāls var samazināties klimata pārmaiņu ietekmē. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc varētu ciest no šo slimību uzliesmojumiem (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Līkšņibītis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču vairākās no šīm teritorijām caurceļošanas laikā ir sastopams. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Curlew Sandpiper − Calidris ferruginea. The AOO of the population migrating through Latvia is 212 km2, the EOO – 58,569 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 250 adult individuals. The trend of population change is also unknown. During transit, the species is mainly found along the sea coast, but observations in inland wetlands have also been made. In the future, the range of the species may decline due to climate change. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, could suffer from future outbreaks of the disease. The legal status of protected species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
