Morfoloģija un bioloģija. Neliela, apmēram kovārņa lieluma kaija. Pieaugušam putnam riesta tērpā galva tumšbrūna, ķermeņa apakšpuse balta, virspuse gaiši zilganpelēka. Pēcriesta tērpā galva balta, ausu apvidū tumši laukumi. Sabiedrisks, parasti uzturas baros un arī ligzdo kolonijās. Pārtiek no dažādiem bezmugurkaulniekiem, zivīm, strupastēm un cilvēku pārtikas atkritumiem. Ja apstākļi nemainās, kolonija var būt vienā un tajā pašā vietā gadu desmitiem. Ligzda uz zemes. Dējumā parasti trīs olas. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Rietumeiropā, nelielā skaitā arī Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ļoti plašs ligzdošanas areāls – neliels areāls Ziemeļamerikas R daļā, pāri Grenlandes D daļai un Islandei šķērso gandrīz visu Eiropu un sniedzas līdz pat Kamčatkas pussalai austrumos. Eiropas R un centrālajā daļā ziemošanas areāls pārklājas ar ligzdošanas areālu, bet ziemo arī Atlantijas okeāna Z daļā, Baltijas jūrā, Vidusjūrā un Āzijas D piekrastē (BirdLife International 2018). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies, it īpaši Skandināvijas ZR daļā, Eiropas rietumos un dienvidos (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 1032 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 76 979 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2018). Eiropas populācija mazinās. Lietuvas un Baltkrievijas populācija ir stabila. Igaunijā populācija ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņā strauji palielinās. Krievijas populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 24 539–38 200 pāru (49 078–76 400 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 60%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo galvenokārt aizaugušos iekšējos ūdeņos – ezeros, dīķos, karjeros. Barojas uz laukiem, izgāztuvēs, zvēru fermās, zivju fabrikās, virs ūdeņiem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 9,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Kā galvenie cēloņi skaita lejupslīdei Latvijā ir minēta barības pieejamības (zvejniecības un zvēru fermu atkritumu) mazināšanās, Amerikas ūdeles Neogale vison ietekme un dzīvotnes pieejamības mazināšanās zālāju apsaimniekošanas pārtraukšanas un klimata pārmaiņu dēļ (Viksne et al. 1996). Eiropas līmeņa novērtējumā ir minēts, ka suga ir jutīga pret putnu gripu un putnu botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi. To var apdraudēt arī naftas noplūdes. Kādreiz suga cieta arī no olu vākšanas. Dažviet areālā negatīvu ietekmi uz ligzdošanas sekmēm rada ķīmiskais piesārņojums (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” lielais ķīris ir izveidošanas mērķsuga 24 ĪADT. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu lielo ķīri, ir jāaizsargā kolonijas, tostarp jānovērš traucējumi ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Black-headed Gull − Larus ridibundus. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 1,032 km2, the EOO – 76,979 km2. The breeding population is estimated at 24,539–38,200 pairs (49,078–76,400 adult individuals). The long-term, as well as short-term population trend, is negative. Over three generations, the population has declined by 60%. It mainly breeds in overgrown inland waters – lakes, ponds and quarries. They forage in fields, landfills, animal farms, fish factories, and over water. In Latvia, the main reasons for the steep decline in numbers include a reduction in food availability (from fisheries and animal farm waste), the impact of Neogale vison, and a reduction in habitat availability due to grassland abandonment and climate change. The European assessment indicates that the species is susceptible to avian influenza and avian botulism and may be threatened by future outbreaks of these diseases. It can also be threatened by oil spills. The species has also suffered from egg harvesting in the past. In some parts of its range, chemical pollution has a negative impact on breeding success. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The protection of colonies, including the prevention of disturbances during the breeding season, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
