Morfoloģija un bioloģija. Mazāks nekā lielais ķīris, gariem spārniem un šķeltu asti. Pieaugušais putns balts ar gaiši zilganpelēku muguru un spārnu virspusi un melnu galvas virspusi. Knābis spilgti sarkans, parasti ar melnu galu. Kājas sarkanas. Pārtiek galvenokārt no zivīm, bet ēd arī kukaiņus. Aktīvi aizsargā ligzdu. Agresivitāte pieaug mazuļu šķilšanās un izvešanas laikā. Ligzdo kolonijās, arī kopā ar citām sugām – parasti ar lielo ķīri. Ligzda uz zemes. Dējumā parasti 2–3 olas, gadā viens perējums. Mazuļi pusligzdbēgļi. Gājputns, ziemo Dienvidāfrikas piekrastē (LOB 1999)
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eirāzijas (galvenokārt boreālo un mēreno zonu) un Ziemeļamerikas Z daļu. Ziemo Dienvidamerikas, Āfrikas, Āzijas D daļas un Austrālijas piekrastē (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz palielinājusies, daudzviet sugai izzūdot, bet citur (galvenokārt areāla D daļā) uzsākot ligzdot (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 968 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 75 588 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācijas tendence nav zināma. Baltkrievijas un ilgtermiņā arī Krievijas populācija ir stabila. Krievijas populācijas īstermiņa tendence nav zināma. Igaunijā ligzdojošā populācija pieaug, bet Lietuvā – mazinās (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1100–2300 pāru (2200–4600 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija stabila, bet īstermiņā mazinās (Ķerus u. c. 2021). Desmit gadu (vienas paaudzes) laikā populācija ir samazinājusies par 40%. Baltijas jūras kopējā populācija pieaug (HELCOM 2023).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir ezeri, dīķi, upes, jūrmala, kur ligzdo uz dažādām saliņām un sērītēm. Apdzīvotās vietās ūdeņu tuvumā mēdz ligzdot uz ēku jumtiem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 10,1 gads (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Ligzdošanas laikā suga ir jutīga pret traucējumiem un ligzdošanas vietu applūšanu ūdens līmeņa svārstību dēļ. Sugu apdraud arī dzīvotņu zudums piekrastes attīstības, erozijas, aizaugšanas un ķīmiskā piesārņojuma dēļ. Suga cieš no lielo kaiju, piemēram, sudrabkaijas Larus argentatus plēsonības un konkurences. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi nākotnē. Draudus rada arī hloru saturošo organisko savienojumu piesārņojums, zivju pārzvejošana un sadursmes ar vējturbīnām (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” upes zīriņš ir mērķsuga 51 ĪADT. Upes zīriņš ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Augšdaugava”, “Engures ezers”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Liepājas ezers” un “Lubāns un zivju dīķi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā kolonijas, tostarp, novēršot traucējumu ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Tern − Sterna hirundo. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 968 km2, the EOO – 75,588 km2. The breeding population is estimated at 1,100–2,300 pairs (2,200– 4,600 adult individuals). The population is stable in the long term but declining in the short term. The population has declined by 40% within ten years (one generation). Breeding habitats include lakes, ponds, rivers and the seashore, where they nest on various islets and shoals. In populated areas, they tend to nest on the roofs of buildings near water. During the breeding season, the species is sensitive to the disturbance and flooding of breeding sites due to fluctuations in water levels. The species is also threatened by habitat loss due to coastal development, erosion, overgrowth, and chemical pollution. The species suffers from predation and competition from large gulls such as Larus argentatus. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to future outbreaks of this disease. Organochlorine pollution, overfishing and collisions with wind turbines also pose threats. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The protection of colonies, including the prevention of disturbances during the breeding season, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
