Morfoloģija un bioloģija. Kraukļa lieluma plēsējputns ar slaidiem spārniem un garu asti. Apspalvojuma pamatkrāsa ļoti dažāda – sastopami gan ļoti gaiši, gan tumši īpatņi. Uz astes divas šauras tumšas svītras un tās galā viena platāka. Tēviņam galva pelnpelēka, mātītei tumšbrūna. Pārtiek galvenokārt no plēvspārņiem – lapsenēm, savvaļas bitēm, kamenēm u. tml. Ligzdu būvē dažādu sugu kokos, labprātāk eglēs. Ligzdu parasti izmanto tikai vienu gadu. Dējumā 1–3 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Rietumeiropas līdz Sibīrijas DR daļai. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz pieaugusi, bet tas lielā mērā varētu būt skaidrojams ar labāku izpēti (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība nav būtiski mainījusies, taču jāņem vērā, ka suga varētu būt nepilnīgi konstatēta tās vēlās ligzdošanas sezonas dēļ (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 848 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 75 073 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Stabila ir arī Eiropas populācija, un arī visās Latvijas kaimiņvalstīs populācija ir stabila (Krievijas īstermiņa un Baltkrievijas ilgtermiņa tendence nav zināma) (BirdLife International 2021b). Latvijā ligzdojošā populācija ir 1063–7203 pāri (2126–14 406 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug, bet īstermiņa tendence ir neskaidra (Ķerus u. c. 2021). Taču, pārrēķinot pašreizējās populācijas pārmaiņas uz triju paaudžu periodu, prognozēts samazinājums par 79%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir dažādi meži, kas mijas ar laukiem, pļavām un purviem (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 8,5 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču ceļā uz ziemošanas vietām tā tiek medīta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Daudz putnu tiek nošauts migrācijas laikā. Dzīvotni negatīvi ietekmē mežsaimnieciskā darbība. Sugu apdraud arī traucējums ligzdošanas laikā. Būtisku negatīvu ietekmi var atstāt vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ķīķis ir izveidošanas mērķsuga 80 ĪADT. Ķīķim nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Tiek veikts ligzdojošās populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Lai saglabātu sugas dzīvotnes, ir jāparedz iespēja veidot mikroliegumus. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā ligzdošanas dzīvotnes un jānovērš traucējums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. European Honey-buzzard − Pernis apivorus. In Latvia, the distribution has not changed significantly since the 1980s, however, it should be considered that the incomplete detection of the species could have occurred due to its late breeding season. The AOO of breeding population is 848 km2, the EOO – 75,073 km2. The breeding population is estimated at 1,063–7,203 pairs (2,126–14,406 adult individuals). The population is increasing in the long term, while the short-term trend of the population is unclear. However, a 79% drop in population is projected if the current population change is extrapolated over three generations. The breeding habitat includes a variety of forests interspersed with fields, grasslands and wetlands. Many birds are shot during migration. The habitat is negatively affected by forestry activities. Disturbances during the breeding period also threaten the species. Wind farm development can have significant negative impacts. Monitoring of the breeding population is ongoing. The possibility of creating micro-reserves needs to be provided to conserve the habitats of the species. Conservation of breeding habitats and the elimination of disturbances during the breeding season are required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
