Morfoloģija un bioloģija. Baloža lieluma putns ar slaidiem, smailiem spārniem un garu asti. Tēviņš pelēkmelns, izņemot rūsgansarkanās zemastes un stilba spalvas. Mātītei galva rūsgandzeltena, arī ķermeņa apakšpuse dzeltenīga. Mugurpuse un aste zilganpelēka ar šķērssvītrojumu. Pārtiek no kukaiņiem, kurus ķer gan gaisā, gan uz zemes. Gājputns, ziemo Āfrikā. Dažreiz vasaras beigās un rudeņos novērojamas invāzijas, kuru laikā galvenokārt jaunie putni lielā skaitā sastopami arī Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Eiropas centrālās daļas uz austrumiem līdz Jakutijai (Krievijā). Ziemo Dienvidāfrikā (BirdLife International 2021a). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā ir mazinājusies (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 872 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 69 938 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija mazinās (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija sarūk. Krievijā ligzdojošā populācija sarūk. Baltkrievijā īstermiņā populācija ir stabila, bet ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021b). Latvijā caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 250 pieaugušu indivīdu. Arī populācijas tendence nav zināma.
Biotopi un ekoloģija. Ieceļotājus var sastapt jebkurā lauku ainavā, bet parasti ūdeņu tuvumā (LOB1999). Paaudzes ilgums: 4,1 gads (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka tiek iegūta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Ievērojamus draudus sugai rada pesticīdu lietošana un lauksaimniecības intensitātes pieaugums (tostarp ekstensīvu ganību mazināšanās). Ligzdošanas vietas apdraud krauķu koloniju iznīcināšana. Suga mēdz iet bojā uz autoceļiem un elektrolīnijās, un reizēm tiek nelikumīgi nogalināta (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” kukaiņu piekūns ir viena no izveidošanas mērķsugām Teiču dabas rezervātā, dabas parkā “Pape”, dabas liegumā “Užavas augštece”. Kukaiņu piekūnam nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Red-footed Falcon − Falco vespertinus. The AOO of the population migrating through Latvia is 872 km2, the EOO – 69,938 km2. The size of the migratory population is unknown, but it is suspected to be less than 250 adult individuals. The population trends are also unknown. Migrants can be found in any rural landscape, but most commonly – near water. Pesticide use and increasing agricultural intensity (including the decline of extensive pastures) are significant threats to the species. Breeding sites are threatened by the destruction of Corvus frugilegus colonies. The species tends to die on roads and power lines, and is sometimes illegally killed. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
