Morfoloģija un bioloģija. Mazāka nekā lielā zīlīte. Mugurpuse brūngani pelēka, vēderpuse un vaigi gaiši pelēcīgi. Galvas virsa un rīkle matēti melna, melnums uz rīkles izplūdis, dažkārt sniedzas līdz pat guzai. Pārtiek no dažādiem kukaiņiem, to kāpuriem, arī augu sēklām. Ligzdo galvenokārt dobumos, ko pati izkaļ satrupējušos koku (galvenokārt alkšņu) stumbeņos. Tikai izņēmuma gadījumā ligzdo būrīšos. Dējumā 5–10 olas, gadā 1–2 perējumi. Nometnieks, bet daļa aizceļo (LOB 2002).
Izplatība. Izplatības areāls sniedzas no Lielbritānijas un Francijas rietumos līdz Krievijas austrumiem. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz mazinājusies areāla R un D daļā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 10 036 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 86 974 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Arī Eiropas populācija sarūk. Lietuvā un Baltkrievijā populācija stabila, Krievijā – sarūk. Igaunijas populācija īstermiņā stabila, bet ilgtermiņā sarūk (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 104 025–207 619 pāri (208 050–415 238 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija mazinās (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados tā vidēji ir samazinājusies par 26,9%, bet nenoteiktības dēļ ir liela varbūtība, ka samazinājums ir lielāks nekā 30%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo mitrus skujkoku un jauktus mežus (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka nozīmīgākais no tiem ir mežsaimnieciskā darbība, tostarp ligzdu iznīcināšana, veicot mežizstrādi ligzdošanas laikā.
Aizsardzība. Pelēkā zīlīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ligzdo daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, mežā ir jāsaglabā stāvoši mirušie koki un jānosaka mežizstrādes pārtraukums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Willow Tit − Poecile montanus. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 10,036 km2, the EOO – 86,974 km2. The breeding population is estimated at 104,025–207,619 pairs (208,050–415,238 adult individuals). The population is declining in the long term, as well as in the short term. It has declined by 26.9% on average over ten years, but, due to uncertainty, a decline of more than 30% is likely. Inhabits moist coniferous and mixed forests. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that the most significant threat is forestry activities, including the destruction of nests by logging during the breeding season. Monitoring of the population is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Preservation of dead and dying snags in the forest and the suspension of logging during the breeding season needs to be observed to conserve the species.
Literatūras saraksts
