Morfoloģija un bioloģija. Par zvirbuli mazāks, slaids, rūsgani brūnraibs putns. Tēviņam mugurpuse, galvas virsa un ausu laukums tumši brūnpelēks ar gaišākiem raibumiem uz pleciem, muguras un galvas virsas. Balta uzacs svītra, bārdas svītra un balti laukumi muguras sānos, uz spārniem un pie astes pamatnes. Rīkle, krūtis, kakla sāni un sāni rudi, vēders balts. Mātītei ķermeņa virspuse un galva pelēkbrūni raiba. Uzacs svītra un bārdas svītra bāli bēša, baltie laukumi uz astes mazāk izteikti. Bieži novērojama, tupot atsevišķa krūma vai augstāka cera galotnē. Pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem. Ligzdu no dažādiem zāļu stiebriem vij augstāku lakstaugu cerā uz zemes. Dējumā 4–7 olas, gadā 1–2 perējumi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eiropu (mazāk – D daļā) un sniedzas uz austrumiem līdz Altajam. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, bet lielākoties uz ziemeļiem no ekvatora (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem Eiropā izplatība nedaudz mazinājusies areāla D un R daļā (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 14 732 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 88 344 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija mazinās. Igaunijā un īstermiņā arī Lietuvā populācija sarūk. Ilgtermiņā Lietuvas populācija stabila. Stabila arī Krievijas un Baltkrievijas populācija (Krievijā ilgtermiņa tendence – nezināma) (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 219 263–313 964 pāri (438 526–627 928 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija stabila, bet īstermiņā sarūk (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 46%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo mitras pļavas un dažādus citus zālājus ar atsevišķiem krūmiņiem, aizaugošus tīrumus u. tml., arī klajus augstos purvus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensifikācija un agrāks pļaujas laiks (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Lukstu čakstīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopama daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, zālāji ir jāapsaimnieko ekstensīvi.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Whinchat − Saxicola rubetra. There have been no significant changes in distribution in Latvia since 1980s. The AOO of the breeding population is 14,732 km2, the EOO – 88,344 km2. The breeding population is estimated at 219,263–313,964 pairs (438,526–627,928 adult individuals). The population is stable in the long term but declining in the short term. The population has declined by 46% within ten years. The species inhabits wet grasslands and various other grasslands, with occasional shrubs, overgrown fields, etc., including open raised bogs. The species is threatened by increasing agricultural intensity and earlier mowing times. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Extensive grassland management is required to protect the species.
Literatūras saraksts
