Morfoloģija un bioloģija. Par mājas balodi mazāks putns. Pavasarī melni vaigi un vēderpuse, kas ar baltu joslu norobežoti no brūngandzelteni raibumotās mugurpuses (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no kukaiņiem (it īpaši vabolēm, tauriņu kāpuriem, un taisnspārņiem), bet ēd arī citus bezmugurkaulniekus, nedaudz arī augus. Ligzda ir neliela bedrīte uz zemes vietās ar zemu veģetāciju. Mazuļi ligzdbēgļi (BirdLife International 2021). Gājputns, ziemo Rietumeiropā un Vidusjūras reģionā. Var ziemot arī Latvijā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Grenlandes pāri Eiropas Z daļai līdz Sibīrijas ziemeļiem. Ziemošanas areāls ir Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā un Melnās un Kaspijas jūras piekrastē (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem Eiropā ligzdošanas izplatība nedaudz samazinājusies, galvenokārt areāla D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu izplatība būtiski samazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu bijusi stabila (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 456 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 57 347 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2016). Eiropas populācija ir stabila. Krievijas populācijas tendence nav zināma. Igaunijas un Lietuvas populācija ir stabila, Baltkrievijas populācija īstermiņā ir stabila, bet ilgtermiņā – augoša (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 260–550 pāru (520–1100 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā ligzdojošā populācija ir stabila (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo klajos augstajos purvos (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 4,7 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču citur Eiropā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiskākie no tiem varētu būt nosusināšanas izraisīta purvu klajo platību aizaugšana ar kokaugiem un rekreācijas radīts traucējums ligzdošanas laikā (eksperta vērtējums). Eiropas līmeņa novērtējumā kā būtisks drauds ir norādīta arī ligzdošanas dzīvotņu apmežošana. Ziemošanas vietās (piemēram, Francijā) suga tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” dzeltenais tārtiņš ir viena no mērķsugām 55 ĪADT. Dzeltenais tārtiņš ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Bērzpils purvi un palienes”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Lielais un Pemmes purvi”, “Orlovas purvs”, “Stikli”, “Stūru un Zvārdes purvi”, “Teiču un Pelečāres purvi”, “Ziemeļu purvi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā augstie purvi, tostarp jānovērš meliorācijas ietekme. Jānovērš traucējums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Eurasian Golden Plover − Pluvialis apricaria. In Latvia, the distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004, but remained stable between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 456 km2, the EOO – 57,347 km2. The breeding population is estimated at 260–550 pairs (520–1,100 adult individuals). The breeding population is stable in the long term as well as the short term. In Latvia, it breeds in open raised bogs. In Latvia, threats have not been studied, but it is likely that the most important threats could be the gradual degradation of wetland habitats (overgrowth of open spaces with trees) due to drainage and recreational disturbance during the breeding season. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of raised bogs, including the prevention of the impacts of drainage, is required for the protection of the species. Disturbances should be prevented during the breeding period.
Literatūras saraksts
