Morfoloģija un bioloģija. Mazāka nekā laucis. Apspalvojuma pamatkrāsa tumšbrūna, melngana. Ķermeņa sānos balta josla, zemaste balta ar melnu vidu. Pieaugušajiem putniem knābis un pieres laukums sarkans, knābja gals dzeltens. Samērā slēpts dzīvesveids. Peld grūdienveidīgi, klanot galvu un ar paceltu asti. Barībā gan augi, gan dzīvnieki, taču augu barība nelielā pārsvarā. Ligzdu būvē slīkšņā, slēptu augājā. Dējumā 6–15 olas. Gadā parasti viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā abi pieaugušie putni. Gājputns, ziemo Eiropas centrālajā un R daļā. Nelielā skaitā ziemo Latvijā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj lielāko daļu Eiropas, uz austrumiem sniedzas līdz Japānai, neiekļaujot Mongoliju un Tibetu. Ligzdo arī Āfrikā – Z daļā, uz dienvidiem no Sahāras un arī Dienvidāfrikā. Rietumeiropā, Āfrikā un Dienvidāzijā sastopama visu gadu, bet Austrumeiropas un Centrālāzijas populācija ir gājputni (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu būtiski samazinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Apdzīvotā platība (AOO) ir 944 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 66 934 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2019). Eiropas populācija sarūk, bet ne tik strauji, lai sugu uzskatītu par apdraudētu. Krievijas Eiropas daļas populācijas tendence nav zināma. Baltkrievijā populācija ir stabila, bet Igaunijā (ilgtermiņā) un Lietuvā (īstermiņā) sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 523–1000 pāru (1046–2000 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņā populācija mazinās, bet īstermiņa tendence nav zināma (Ķerus u. c. 2021). Ilgtermiņa populācijas samazinājuma novērtējums pamatojas uz zemas kvalitātes datiem, tāpēc tā apjomu nav iespējams korekti novērtēt.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dīķus un aizaugušus ezerus, nereti vietās, kur ir saauguši nelieli krūmi (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,4 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā sugu nemedī, bet Eiropas novērtējumā ir atzīmēts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud Amerikas ūdele Neogale vison. Suga ir jutīga pret putnu gripu un putnu botulismu, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Ūdensvistiņa nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču daudzās no tām ir sastopama. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā nelieli aizauguši mitrāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Common Moorhen − Gallinula chloropus. In Latvia, the distribution declined considerably between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change was observed between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO is 944 km2, the EOO – 66,934 km2. The breeding population is estimated at 523–1,000 pairs (1,046–2,000 adult individuals). The population is declining in the long term, while the short-term trend of the population is unknown. Long-term population decline estimates are based on data of poor quality, therefore, it is impossible to estimate the exact magnitude of change. The species inhabits ponds and overgrown lakes, often in areas where the growth of small shrubs is noted. The threats have not been studied in Latvia, but according to the European assessment the species is threatened by Neogale vison; furthermore, it is susceptible to avian influenza and avian botulism, and, therefore, it may be threatened by future outbreaks of these diseases. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. Conservation of small overgrown wetlands is essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
