Morfoloģija un bioloģija. Melns ūdensputns ar baltu knābi un pieres laukumu. Ligzdošanas laikā izteikti teritoriāls, bet pēcligzdošanas laikā novērojams baros. Visēdājs, bet pārsvarā pārtiek no augu barības (mieturaļģēm, glīvenēm, ūdensaugu sēklām). Ligzdu būvē vilkvālīšu, niedru vai meldru ceros, sakraujot ūdensaugu kaudzi. Dējumā 4–19 olas. Gadā viens perējums. Perē un mazuļus vadā abi pieaugušie putni. Mazuļi ligzdbēgļi. Daļējs migrants (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj lielāko daļu Eiropas (izņemot Skandināvijas Z daļu) un sniedzas pāri visai Āzijai līdz Japānai, arī Indijā, Āfrikas Z daļā un Austrālijā, un Jaunzēlandē. Ziemo Eiropas R un D daļā, Ziemeļāfrikā, Dienvidāzijā un Austrālijā (šajos reģionos ligzdojošie putni ir nometnieki) (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz palielinājusies, galvenokārt D daļā, bet mazākā mērā arī Somijā (Keller et al. 2020). Latvijā caurceļojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 1068 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 66 192 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2019). Eiropas populācija sarūk. Somijā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un īstermiņā arī Lietuvā populācija sarūk (BirdLife International 2021). Precīzs caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir novērtēts, ka tā ir vairāk nekā 10 000 pieaugušu indivīdu. Latvijas caurceļojošās populācijas tendence nav zināma, bet ligzdojošās populācijas samazinājumi Somijā, Igaunijā un Krievijā liek domāt, ka ticama ir caurceļojošās populācijas mazināšanās.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo seklas, aizaugošas ūdenstilpes – dīķus, ezerus u. tml. (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,5 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 629 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Suga cieš no medību radītās mirstības un traucējuma, un saindēšanās ar svinu, norijot skrotis. To apdraud arī naftas produktu piesārņojums, mitrāju nosusināšana, kūdras ieguve, pārmaiņas mitrāju apsaimniekošanā un niedru pļaušana un dedzināšana. Suga cieš no Amerikas ūdeles Neogale vison plēsonības. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” laucis ir viena no izveidošanas mērķsugām Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Babītes ezers”, “Vecdaugava” un aizsargājamajā jūras teritorijā “Rīgas līča rietumu piekraste”. Sugai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Antra Stīpniece.
Summary. Eurasian Coot − Fulica atra. The AOO of birds migrating in Latvia is 1,068 km2, the EOO – 66,192 km2. The exact size of the migratory population is unknown, but it is estimated to be more than 10,000 adult individuals. The trend of the migratory population is unknown, but declines in the breeding population in Finland, Estonia and Russia suggest that a decline in the migratory population is likely. The species inhabits shallow, overgrown water bodies – ponds, lakes, etc. The species suffers from hunting mortality and disturbance, as well as from lead poisoning due to the ingestion of lead shot. It is also threatened by oil product pollution, wetland drainage, peat extraction, changes in wetland management, as well as the cutting and burning of reeds. The species suffers from predation by Neogale vison. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to future outbreaks of the disease. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia.
Literatūras saraksts
