Morfoloģija un bioloģija. Sakņkāta bārkstmales cepurīte ir 5–10 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, okerbrūna līdz netīri brūna, mitra – gļotaina, sausa – lipīga, gluda vai ar piegulošām, ādainām okerbrūnām zvīņām. Mala ilgi ieritināta, starp to un kātiņu ādains, balts plīvurs, kas vēlāk paliek kā bārkstis uz cepurītes malām. Mīkstums bālgans, centrā biezs, malā plāns, ar mandeļu smaržu un nedaudz rūgtenu garšu. Lapiņas sākumā krēmkrāsā, vēlāk okerbrūnas līdz sarkanbrūnas, šķautnēs balti pārslainas. Kātiņš 7–12 cm garš, 0,8–1,5 cm diametrā, vārpstveida, ar apmēram 10 cm garu sakņveida pagarinājumu, sīksts, blīvs, ar baltu, ādainu, noturīgu gredzenu, virs tā pelēcīgā smilšu krāsā, bālgani apsarmots, zem gredzena sākumā dzeltenīgs un zvīņains, vēlāk netīrā smilšu krāsā un šķiedraini zvīņains, ievainojumu vietās brūnē. Sporas smalki kārpainas, mandeļveida, gaiši dzeltenas, birumrakstā umbras brūnas, 7–10 x 4,5–6,0 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai dažiem veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā, vietām Ziemeļamerikā, Āzijā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā novērota samērā bieži mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti. Literatūrā pirmo reizi minējis A. Pučko bez konkrētas atradnes (Pučko 1954). Līdz 2022. gadam zināma 21 atradne dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 49 813 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā reģionālā populācija ir stabila, tomēr nav pietiekamu datu par tās pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits nav zināms, bet tas varētu nepārsniegt 1000.
Biotopi un ekoloģija. Augsnes saprotrofs. Sēne ar neparastu ekoloģiju: kāta sakņveidīgais pagarinājums iestiepjas kurmja vai cita sīka zvēra alā, kur sēne barojas ar tā migas atliekām. Eiropā sastopama lapu koku mežos ar slāpekli bagātās vietās, piemēram, pie sīko zīdītāju alām un migām (Knudsen, Vesterholt 2012), kā arī mežos ar lielu bioloģisko daudzveidību. Latvijā konstatēta jauktos un lapu koku mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud iespējama biotopa kvalitātes pasliktināšanās nākotnē intensīvas mežizstrādes un koksnes ieguves rezultātā – to negatīvi ietekmē vecu, dzīvu koku izvākšana, kailcirte, mežu apsaimniekošana, samazinot vecu mežu īpatsvaru. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Suga sastopama vairākās ĪADT – Gaujas, Ķemeru un Slīteres nacionālajos parkos, dabas liegumos “Tebras ozolu meži” un “Dunika”, dabas parkos “Ogres ieleja” un “Talsu pauguraine”, aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgales meži”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā tai piemēroti biotopi – saimnieciski maz ietekmēti meži. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Rooting poison pie – Hebeloma radicosum. Mainly distributed in Europe, but also in North America, Asia and Africa. In Europe, it is relatively common in the temperate and hemiboreal zones. It is rare in Latvia with 21 localities recorded in various regions up to 2022. The EOO is 49,813 km2, and the AOO – 84 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of research. The regional population is stable, but there are no data on its changes. The number of mature individuals is unknown, but probably less than 1,000. It is a soil saprotroph. In Europe, it is found in deciduous forests in nitrogen-rich sites, e.g. near small mammal burrows and nests, and in forests with high biodiversity. In Latvia, it is found in mixed and deciduous forests. The species is threatened by possible deterioration of habitat quality due to intensive logging – removal of old, living trees, clear-cutting, forest management reducing the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. There is no need to change the legal conservation status of the species in Latvia. The species occurs in several protected nature areas, such as the Gauja, Slītere and Ķemeri National Parks, the “Tebras ozolu meži” and “Dunika” Nature Reserves, the “Ogres ieleja” and “Talsu pauguraine” Nature Parks, and the “Nīcgales meži” Protected Landscape Area. The conservation of the species requires the preservation of suitable habitats – undisturbed forests. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends in suitable habitats for the species.
Literatūras saraksts
