Morfoloģija un bioloģija. Trīskrāsu baltmietenes cepurīte ir 8–15 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk izpletusies, ar ilgi ieritinātu malu, jauna dzeltenā okera krāsā ar nedaudz zaļganu toni, vēlāk gaiši sarkanbrūna, sausa, gluda, nedaudz tūbaina, saplaisājusi. Mīkstums bālgans, biezs, stingrs, ar skābenu garšvielu smaržu un maigu garšu. Lapiņas zaļgandzeltenas, vēlāk okerdzeltenas ar sārtiem plankumiem, gar kātiņu nedaudz nolaidenas, ar robainām šķautnēm. Kātiņš 5–10 cm garš, 2–6 cm diametrā, pie pamata bumbuļveidā paresnināts, bālgans, tūbains, ar okerkrāsas plankumiem, stingrs. Sporas kārpainas, elipsoīdas, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 5–8 x 3–5 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā (GBIF 2024). Eiropā novērota ļoti reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta reti. Pirmo reizi atrasta DA Latvijā pie Riču ezera 1993. gadā (Avota, Krastiņa 1994). Līdz 2022. gadam zināmas 14 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 16 084 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Meža nedzīvās zemsegas un augsnes saprotrofs. Sastopama dažādos lapu koku, jauktos, galvenokārt vecos platlapju (ozolu) mežos kaļķainās augsnēs, zem ozoliem un dižskābaržiem (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta ne vien ozolu mežos, bet arī dažādos jauktos mežos ar atsevišķiem ozoliem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir saistīti ar mežu apsaimniekošanu, samazinot vecu mežu īpatsvaru. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos, dabas parkos “Silene” un “Piejūra”, Krustkalnu dabas rezervātā. Sugas aizsardzībai jāsaglabā maz ietekmēti platlapju (ozolu) meži. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Funel – Leucopaxillus tricolor. Distributed in Europe, and North America. It is very rare in the temperate and hemiboreal zones in Europe and rare in Latvia with 14 known localities in different regions up to 2022. The EOO is 16,084 km2, and the AOO – 56 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies. Data on population size and changes are insufficient. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a forest litter and soil saprotroph. It occurs in various types of deciduous, mixed, mainly old broadleaved (oak) forests on calcareous soils, under oak and beech. In Latvia, it is found in oak forests, and also in various mixed forests with individual oaks. The main threats are related to forest management, which reduces the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is a protected species in Latvia; the legal status must be maintained. About half of the localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Silene” and “Piejūra” Nature Parks, the Krustkalni Strict Nature Reserve. To protect the species, it is necessary to preserve undisturbed broadleaved (oak) forests. Research is needed on regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
