Morfoloģija un bioloģija. Kastaņu smilšbekas cepurīte ir 5–8 cm plata, sākumā pusapaļa, vēlāk plakani izliekta, oranžbrūna līdz kastaņbrūna, gluda, sausa, ar asu un viļņainu malu. Mīkstums balts līdz gaiši dzeltenīgs, griezumā krāsu nemaina, ar skābenu smaržu un riekstu garšu. Stobriņi sākumā balti, vēlāk iedzelteni, ar mazām, apaļām atverēm. Kātiņš 3–8 cm garš, 1,0–2,5 cm diametrā, cilindrisks, cepurītes krāsā vai nedaudz gaišāks. Sporas gludas, elipsoīdas, gaiši dzeltenīgas, birumrakstā bāli dzeltenas, 8–12 x 5–7 μm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi parasti pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatējis F. E. Štolls 1935. gadā valsts ZR daļā, Moricsalā (Štolls 1913–1939). Līdz 2022. gadam zināmas 22 atradnes dažādos reģionos. Atbilstošos biotopos vienmērīgi izplatīta visā valstī. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 45 846 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 88 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Sugas Latvijas reģionālā populācija ir stabila, tomēr iespējama tās sarukšana piemērotu biotopu trūkuma dēļ. Pieaugušo indivīdu skaits nav zināms, bet visdrīzāk tas nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Galvenokārt ozolu, retāk arī priežu mikorizas sēne (Knudsen, Vesterholt 2012). Sastopama dažādos jauktos, galvenokārt vecos platlapju un priežu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. Ēdama sēne, var tikt ievākta kopā ar citām stobriņu sēnēm. Retuma dēļ tirdzniecībā nenonāk.
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē piemērotu biotopu – ozolu mežu – trūkums, vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Apmēram puse atradņu atrodas ĪADT – dabas parkos “Piejūra” un “Silene”, Moricsalas un Krustkalnu dabas rezervātos, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Mazie Kangari”. Galvenie aizsardzības pasākumi saistīti ar sugai piemērotu biotopu saglabāšanu. Jānovērš sēnes augļķermeņu ievākšana pārtikai, lai nemazinātu sporu izplatīšanās iespējas. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju, sugai piemērotu biotopu tendencēm.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Chestnut bolete – Gyroporus castaneus. Grows in Europe, North America, parts of Asia, South America, and Africa. It is rare in Europe in the temperate and hemiboreal zones. It is rare in Latvia with 22 localities documented in different regions up to 2022. The EOO is 45,846 km2, and the AOO – 88 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of research. The regional population is stable, but may be declining due to a lack of habitat. The number of mature individuals is unknown, but probably does not exceed 1,000. It is mycorrhizal, mainly with oak, and rarely with pine. It is found in mixed forests of various types, mainly old broadleaved, and pine forests. The distribution of the species is affected by the lack of suitable oak forests and the decline in the proportion of old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia must be maintained. About half of the localities are in the protected nature areas, such as the “Piejūra” and “Silene” Nature Parks, the Moricsala and Krustkalni Strict Nature Reserves, the Gauja and Ķemeri National Parks and the “Mazie Kangari” Nature Reserve. The main conservation measures are related to the preservation of suitable habitats. Harvesting of mushroom fruiting bodies for food should also be avoided in order not to reduce the possibility of spore dispersal. Research is needed on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology of the species, and trends in habitats suitable for the species.
Literatūras saraksts
