Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Ūdenī iegrimuši, lieli augi irdenās, mīkstās, dzeltenbrūnās velēnās. Stumbrs līdz 10–25 cm garš, stāvs vai gulošs, nezarots vai vāji neregulāri zarots. Lapas līdz 3–5 mm garas, 1,5 mm platas, gareniski krokotas, apakšdaļā olveidā lancetiskas, augstāk pakāpeniski sašaurinās, gals smails, sirpjveida. Lapas mala gluda vai galā zobaina. Lapas plātnes stūru šūnas ļoti šauras, brūnas, īsākas, taisnstūrainas, veido mazu, neskaidri norobežotu grupu. Sporofītu veido ļoti reti. Līdzīga parastajai dižsirpei Scorpidium scorpioides, bet atšķiras ar labi redzamu dzīslu, kas beidzas lapas galā vai ir īsāka par to. Savukārt S. scorpioides dzīsla ir ļoti īsa (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga galvenokārt sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā līdz 90 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014; GBIF 2023). Tās sastopamība Eiropā mūsdienās ir samazinājusies un turpina mazināties (Hodgetts et al. 2019). Latvijā tai zināmas 28 atradnes. Mūsdienās tā konstatēta biežāk nekā agrāk. Pirmo reizi atrasta 1865. gadā (G. Girgensons). 1913.–1973. gadā ir 11 atradnes (K. R. Kupfers, N. Malta, M. Galeniece, A. Āboliņa), savukārt 1985.–2022. gadā – 17 (D. Skuja, A. Opmanis, B. Bambe, I. Rēriha, J. Kluša, R. Kaupuža). Visbiežāk atrasta Kurzemē. Sastopama Lubāna ezera apkārtnē pie Gaigalavas, arī pie Kaņiera, Usmas un Liepājas ezera, Salacgrīvas, Salaspils (Liepiņa 2017). Sastopamības apgabals (EOO) ir palielinājies no 17 911 km2 (1913.–1973. gadā) līdz 33 251 km2 (1985.–2022. gadā), bet apdzīvotā platība (AOO) – no 44 km2 līdz 48 km2. Lai gan aprēķinātais EOO ir plašs, atradnes sastopamas nevienmērīgi un ir izolētas.
Populācija. Eiropas reģionālā populācija ir ļoti sadrumstalota, jo apakšpopulācijas parasti ir izolētas un sugas izplatīšanās spējas ir ierobežotas (Hodgetts et al. 2019). Latvijā sugas izplatību un populācijas lielumu ierobežo arī pieejamo purvu un virsāju sastopamība. Tomēr jāņem vērā, ka tai nozīmīgāko aizsargājamo biotopu (kaļķainu zāļu purvu, pārejas purvu un slīkšņu) aizsardzības stāvoklis Latvijā ir nelabvēlīgs (DAP 2020), reģionālās populācijai pieaugums nav prognozējams.
Biotopi un ekoloģija. Lai gan suga Eiropā ir reta, tā lokāli var būt bagātīgi sastopama sezonāli applūstošās, kaļķainās starpkāpu ieplakās un mitros, vairāk vai mazāk kaļķainos, mezotrofos purvos.Zviedrijāsugaaugkaļķainosmitrājos, seklās ieplakās uz plakaniem kaļķakmens iežiem, jūras un ezeru krastos un grāvjos ar pH 6,0–8,2 un augstu kalcija saturu (Hodgetts et al. 2019). Latvijā pārsvarā sastopama slapjos kaļķainos biotopos uz kūdras augsnēm, it īpaši kaļķainos zāļu purvos. Raksturīga arī pārejas purvos, slapjos virsājos un zālājos – zāļu purvos kopā ar lielo dumbreni Calliergon giganteum, staraino atskabardzeni Campylium stellatum, purva starlapi Campyliadelphus elodes, sirpjlapēm Drepanocladus spp., uzpūsto kailkausīti Gymno- colea inflata, skropstaino dūnīti Ptilidium ciliare, parasto dižsirpi Scorpidium scorpioides, Kosona dižsirpi S. cossonii (A. Opmaņa, J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas sastopamība Eiropā ir mazinājusies un turpinās mazināties tās biotopu nosusināšanas un eitrofikācijas dēļ. Arī infrastruktūras attīstība var radīt draudus sugai (Hodgetts et al. 2019). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Konstatēta Grīņu un Moricsalas dabas rezervātos, Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkā “Engures ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes un jāpanāk to labvēlīgs aizsardzības statuss; jāaizliedz jaunu kūdras purvu izstrāde.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Large hook-moss – Drepanocladus lycopodioides. The moss is mainly found in Europe, Asia and North America. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1865. There are 28 known localities of this species in Latvia. It is more common today than in the past. Found in all regions of Latvia except Zemgale, but more often in Kurzeme. Localities are patchy and isolated throughout the country. EOO has increased from 17,911 km2 (during 1913- 1973) to 33,251 km2 (during 1985-2022), and AOO from 44 to 48 km2. No increase is expected for the regional population in Latvia. In Latvia it grows in wet calcareous habitats on peaty soils, especially in calcareous fens, also in transition mires, wet heaths and grasslands. The species is threatened by habitat drainage and eutrophication. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is found in protected nature territories – the Grīņi and Moricsala Strict Nature Reserves, the Slītere National Park and the “Engures ezers” Nature Park. Protection of localities and reaching their favourable conservation status should be ensured, development of new peat bogs must be prohibited.
Literatūras saraksts
