Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Sphagnum (Lindb.) A. J. Shaw apakšģintij (Hodgetts et al. 2020). Lieli divmāju augi zaļās, iedzeltenās vai brūnās velēnās, ar zaļu galviņu. Stumbrs 7–15 cm augsts, tā hialodermā 3–4 šūnu kārtas, ārējā kārtā daudz spirālisku balsta šķiedru un vairākas poras, skleroderma dzeltena vai brūna. Zari mieturos pa 3–4, no tiem divi atkaru zari. Stumbra lapas 1,2–1,8 mm garas un 0,8–1,0 mm platas, lāpstveida, galā bārkstainas. Zaru lapas līdz 2,2 mm garas un 0,8–1,0 mm platas, plati ovālas, kupolveidā ieliektas, gals plats, noapaļots. Hlorofilšūnas atrodas lapas ieliektajā pusē starp hialocistām, šķērsgriezumā trīsstūrainas. Hialīnšūnu apvalki ar porām, galvenokārt lapas izliektajā pusē. Hialīnšūnu saskares vietās ar hlorofilšūnām šūnapvalki ķemmveidā uzbiezināti. Anterīdiji un arhegoniji attīstās uz izskatā atšķirīgiem zariem stumbra galā. Sporangiji apaļi, brūni. Sporas dzeltenbrūnas, gludas (Савич-Любицкая 1952; Galeniece, Tabaka 1962; Зеров 1964; Smith 1978; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013; Liepiņa 2017).
Izplatība. Izteikti okeāniska mērenās klimata joslas suga. Neregulāri līdz bieži sastopama Skandināvijas pussalas rietumos, Britu salās, reti Baltijas jūras R krastos. Centrāleiropā atzīmētas atsevišķas atradnes, taču daudzās no tām suga ir izzudusi. Citur sastopama Turcijā, Gruzijā un Ziemeļamerikā (Blockeel et al. 2014; Hodgetts et al. 2019). Latvijā atrasta tikai tās R daļā. Pirmo reizi novērota Liepājas un Grobiņas apkārtnē 1913. gadā (J. Klinge). Vēlāk arī Tīrspurvā Dunikas pagastā (A. Āboliņa, 1973), mūsdienās – Slīteres Nacionālajā parkā (L. Sēdeštrems (L. Söderström), 2010), Popānu purvā Zlēku pagastā (I. Rēriha, 2012), Jaunciema purvā Tārgales pagastā (A. Opmanis, 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 250 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija nav ļoti sadrumstalota, bet tā mazinās (Hodgetts et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Latvijas R daļai raksturīgie klajie sūnu purvi ir vienīgais sugai piemērotais biotops, kur tā aug sfagnu paklājā vai gar akačiem. Pavadošās sugas ir sfagnu somenīte Calypogeia sphagnicola, gludlapu mīlija Mylia anomala, brūnais sfagns S. fuscum, dižpurva sfagns S. medium, kārpainais sfagns S. papillosum (A. Āboliņas, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. Eiropā šo sugu, tāpat kā citas sfagnu sugas, iespējams, izmanto dārzkopībā. Kūdras purvos, kuros tā sastopama, tiek komerciāli iegūta kūdra (Hodgetts et al. 2019).
Apdraudējums. Sugu apdraud kūdras ieguve, apmežošana. Tā var arī mazināties ilgstošākā periodā klimata pārmaiņu dēļ (Hodgetts et al. 2019). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās; prognozēts piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga atrasta ĪADT: Jaunciema purvā dabas liegumā “Ances purvi un meži” un Slīteres Nacionālajā parkā. Jānodrošina atradņu aizsardzība, sabiedrības izglītošana un sugas monitorings.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Austin’s bog-moss – Sphagnum austinii. Occasional to very common moss in the western Scandinavian Peninsula, British Isles, but rarely found on the west shores of the Baltic Sea. It was first found in Latvia by J. Klinge in 1913. In Latvia it has only been recorded in Kurzeme. EOO is 250 km2, and the AOO is 12 km2. The regional population size and trends are unknown. In Latvia it grows in open raised bogs in Sphagnum mats characteristic to the western part of the country, or along bog pools. The species is threatened by peat extraction and afforestation. It may also decline in the longer term due to climate change. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and its predicted decline; also a decline in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals is predicted. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found in some protected nature territories – “Ances purvi un meži” Nature Reserves, and the Slītere National Park. Protection of the species’ habitat, public education and monitoring of the species should be ensured.
Literatūras saraksts
