Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Lindberga sfagns

Sphagnum lindbergii Schimp.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Lindberga sfagns

Sphagnum lindbergii Schimp.

Foto: Līga Strazdiņa – Lindberga sfagns.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: sfagnu Sphagnaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B2ab(i,ii,iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2016.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (NT 2018).
Biotopi: –.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība,
5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: 1. kat.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Pieder Cuspidata Lindb. apakšģintij (Hodgetts et al. 2020). Lieli augi blīvās vai irdenās brūnās, rūsganās vai zaļās velēnās. Stumbrs spēcīgs, ar krasi atdalītu hialodermu no 3–4 šūnu kārtām, skleroderma tumšbrūna. Zari mieturos pa 4–5; 2–3 zari ir atstāvoši. Stumbra lapas 1,0–1,5 mm garas un līdz 1 mm platas, plati lāpstveidīgas, augšdaļā paplašinātas, galā un daļēji sānos bārkstveidā sairušas, ar šauru apmali. Hialīnšūnas lapas augšdaļā lielas, plati rombiskas, ar šķērssienām, bez porām un balsta šķiedrām. Zaru lapas olveidīgi vai šauri lancetiskas, 1,5–3,0 mm garas un 0,5–1,0 mm platas, sakārtotas piecās rindās; sausas spīdīgas. Hialīnšūnas lapas izliektajā virsmā ar nedaudzām porām šūnu galos, ieliektajā virsmā ar dažām porām šūnu stūros un uz komisūrām vai bez porām. Hlorofilšūnas lapas šķērsgriezumā šauri trīsstūrainas. Sporangiji brūngani pelēcīgi, sporas dzeltenas, sīkgraudainas (Савич-Любицкая 1952; Galeniece, Tabaka 1962; Flatberg 2002; Игнатов, Игнатова 2003; Jukonienė 2003; Laine et al. 2009; Hölzer 2010; Vellak et al. 2013).

Izplatība. Sugai ir plašs areāls, kas aptver Holarktikas boreālo zonu, bet izplatības maksimumu sasniedz mežatundrā (Игнатов, Игнатова 2003). Eiropā suga vietām sastopama Ziemeļvalstu D daļā, bet ir bieža vai ļoti bieža Fenoskandijas centrālajā un Z daļā (Hallingbäck 2019). Latvijā atzīmēta reti sastopama jau 20. gs. vidū (Galeniece, Tabaka 1962), pirmā ar herbāriju apstiprinātā atradne konstatēta tikai 1993. gadā Kodāju purvā Igaunijas pierobežā (Z. Maiere (S. Mayer)). Vēlāk atrasta Stiklu Dižpurvā Kurzemē (B. Bambe, 1995) un Lubānas purvā Latgalē (B. Bambe, 1996) (Bambe 2002). Sastopamības apgabals (EOO) ir 14 877 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.

Populācija. Reģionālā populācija Eiropā vērtējama stabila (Hallingbäck 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināma.

Biotopi un ekoloģija. Ziemeļvalstīs suga novērota klajos, barības vielām nabadzīgos zāļu purvos (Flatberg 2002). Krievijā sastopama sūnu purvu slapjākajās vietās, bet reizēm konstatēta arī aizaugošos kūdras karjeros (Игнатов, Игнатова 2003). Eiropas D daļā suga reizēm izdzīvo arī tādos mākslīgos biotopos kā grāvji. Suga ir oligotrofs higrohidrofīts, kas Latvijā atrasta tikai dabisku sūnu purvu lāmās, tostarp kopā ar visbiežāk sastopamo sūnu purvu lāmu sugu garsmailes sfagnu S. cuspidatum (Galeniece, Tabaka 1962; Bambe 2002). Dabiski sūnu purvi ar grēdulāmu kompleksu Latvijā ir vienīgais sugai piemērotais biotops.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, kā arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta tikai ĪADT: dabas liegumos “Ziemeļu purvi”, “Stiklu purvi” un “Lubāna mitrājs”. Jānodrošina sugas atradņu un biotopu aizsardzība.

Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa.

Summary. Lindberg’s bog-moss – Sphagnum lindbergii. In Europe, the moss species is locally common in the southern part of the Nordic countries, but frequent or very frequent in the central and northern part of Fennoscandia. It was first found in Latvia by S. Mayer in 1993. The species is listed as rare in Latvia. EOO is 14,877 km2, and AOO is 12 km2. The regional population size and dynamics are unknown. In Latvia, it grows in natural raised bogs with a pool-ridge complex. Drainage and peat extraction threaten the species. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. The species has been found only in protected nature territories – the “Ziemeļu purvi”, “Stiklu purvi” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves. Protection of the species’ localities and habitats should be ensured.

Literatūras saraksts

  • Bambe, B. 2002. Jaunu un retu briofītu sugu atradnes Latvijā. Retie augi. Rīga, 113–124.
  • Flatberg, K.I. 2002. Norvegian Sphagna: A Field Color Guide. Trondheim: Norges teknisknaturvitenskapelige universitet, Vitneskapsmuseet, 111.
  • Galeniece, M., Tabaka, L. 1962. Latvijas PSR sfagnu sūnu noteicējs. Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 111.
  • Hallingbäck, T. 2019. Sphagnum lindbergii. The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87567751A87841288. [skatīts 11.04.2022.].
  • Hodgetts, N.G., Söderström, L., Blockeel, T.L., Caspari, S., Ignatov, M.S. et al. 2020. An annotated checklist of bryophytes of Europe, Macaronesia and Cyprus. J. Bryol., 42(1): 1–116.
  • Hölzer, A. 2010. Die Torfmoose Südwestdeutschlands und der Nachbargebiete. Jena: Weissdorn-Verlag, 247. Jukonienė, I. 2003. Lietuvos Kiminai ir Žaliosios Samanos. Vilnius: Botanikos instituto leidykla, 402.
  • Laine, J., Harju, P., Timonen, T., Laine, A., Tuittila, E.-S., Minkkinen, K., Vasander, H. 2009. The Intricate Beauty of Sphagnum Mosses – A Finnish Guide to Identification. Helsinki: University of Helsinki, Department of Forest Sciences publications, 190.
  • Vellak, K., Ingerpuu, N., Karofeld, E. 2013. Eesti turbasamblad. Tartu: University of Tartu Press, 136.
  • Игнатов, М.С., Игнатова, Е.А. 2003. Флора мхов средней части Европейской России. Т. 1. Sphagnaceae – Hedwigiaceae. Moсква: KMK, 1–608.
  • Савич-Любицкая, Л.И. 1952. Листостебельные мхи (1). Сфагновые (торфяные) мхи. Флора споровых растений СССР. Т. 1. М.-Л., Изд. АН СССР, 254.
Projekta finansētāji un partneri