Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Samērā viegli nosakāma pēc sīkā izmēra (stumbrs 0,2–1,0 cm augsts), raksturīgās sarkanās nokrāsas un lapām ar neasu galu un labi pamanāmu lapas dzīslu, kas izbeidzas lapas galā vai reti izvirzās no tā. Augi zaļās, dzeltenzaļās vai sarkanās velēnās. Zaru lapas ieliektas, olveida, ar asu vai noapaļotu lapas galu. Lapas šūnas rombveidīgi sešstūrainas. Sausas lapas piekļāvušās stumbram, bet mitras – atstāvošas. Lapas pie to pamatnes sarkanas. Rizoīdi apakšējā stumbra daļā gaišsarkani līdz tumšsarkani. Raksturīga dzimumvairošanās. Sporangiji nokareni, sarkani, sarkanbrūni, olveida vai bumbierveida, 1–2 mm gari. Setas 1–2 cm, sarkanas līdz sarkanbrūnas (Spence 2014; Liepiņa 2017).
Izplatība. Boreālu, arktisku un Alpu reģionu suga. Sastopama Ziemeļamerikā, Centrāleiropā, Fenoskandijā un Ziemeļāzijā (Shaw 1981) līdz 1500 m v.j.l. (Spence 2014). Līdz šim Latvijā konstatētas divas sugas atradnes valsts R un Vidzemes centrālajā daļā. 1989. gadā atrasta Krustkalnu apkaimē saldūdens kaļķiežu karjerā, bet 2005. gadā – Kurzemē Čužu purva apkaimē kaļķiežu ieguves vietā uz kaļķainas kūdras (A. Āboliņa). Kopš pēdējās atradnes pārbaudes Čužu purva apkaimē nav ziņu par jaunatklātām atradnēm (Liepiņa 2017). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropā sugas sastopamība mazinās (Hallingbäck et al. 2019). Visas konstatētās apakšpopulācijas ir nelielas (Hallingbäck et al. 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām nav veikti. Kopš 2005. gada nav konstatētas jaunas atradnes, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka populācijai prognozējama palielināšanās, drīzāk – pretēji, jo, aizaugot pamestajiem saldūdens kaļķiežu karjeriem, sugai piemērota vide var izzust.
Biotopi un ekoloģija. Līdz šim Latvijā atrasta antropogēnas izcelsmes teritorijās – izstrādātos kaļķiežu karjeros. Teorētiski varētu būt sastopama dažādos biotopos, kur pieejams nepieciešamais substrāts. Nozīmīgi ir kaļķaini substrāti (Shaw 1981), mitra smilts vai māla augsne (Liepiņa 2017). Krievijā suga atrasta ceļmalas grāvī ar ūdeni (Liepiņa 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošie faktori nav pētīti. Traucējumu trūkums (ganīšanas pārtraukšana) ir identificēts kā drauds Zviedrijas D daļā, jo spēcīga veģetācijas attīstība var mazināt sugai piemērotā biotopa pieejamību. Latvijā novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza populācija, neliels EOO, kā arī neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Abas sugas atradnes atrodas ĪADT – Krustkalnu dabas rezervātā un dabas parkā “Abavas senleja”. Tomēr, ņemot vērā atradņu saistību ar derīgo izrakteņu karjeriem, tajās sugas aizsardzībai var veikt plānveida biotehniskos pasākumus. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Oblong bryum moss – Bryum oblongum. A boreal, Arctic and alpine moss species, found in North America, Central Europe, Fennoscandia and North Asia. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1989. Two localities have been identified in the eastern and central Vidzeme, both associated with calcareous substrates. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. No quantitative studies on population size and changes have been carried out in Latvia, and no new localities have been found since 2005. It is found in areas of anthropogenic origin, such as mined limestone quarries where calcareous substrates, wet sand or clay soils are common. The species is threatened by the lack of disturbance (cessation of grazing) and vegetation development that reduces the availability of suitable habitats. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small population, small EOO, small and fragmented AOO, and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. It is found in protected nature territories – the Krustkalni Strict Nature Reserve and the “Abavas senleja” Nature Park. Planned biotechnical measures, studies on population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
