Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi zaļi vai brūngani dzeltenzaļi, ļoti sīki. Stumbrs 1–5 mm garš. Lapas 0,3–0,5 mm garas, olveida pie pamatnes, augstāk lancetiskas, ar sašaurinātu galu. Lapas gals strups, noapaļots. Lapas dzīsla beidzas nedaudz zem lapas galotnes. Bieži veido sporofītu. Sporangiji uz 2–4 mm garas setas, mitrumā noliekti, bet sausā stāvoklī stāvoši. Sporangiji iesarkani brūni, 0,5–0,7 mm gari, cilindriski, ar strauju sašaurinājumu pie pamatnes, kur pāriet setā. Peristoma zobiņi trīsstūrveida (Smith 2004; Liepiņa 2017; Hallingbäck et al. 2020).
Izplatība. Galvenokārt kontinentāla suga, izplatīta nelielās teritorijās Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Ziemeļamerikā (BFNA 2007; Hallingbäck 2019). Kopš 1974. gada Latvijā konstatētas 13 atradnes. Var izšķirt piecus sugas izplatības reģionus – Ziemeļkurzemē ap Dundagu (I. Rēriha, 2007, 2008), Centrālkurzemē pie Kandavas (A. Āboliņa, 1974, A. Opmanis, 2019), Pierīgā Vāverkrogā (A. Opmanis, 2016), Centrālvidzemē ap Siguldu un Amatas krastos (J. Kluša, 2015, I. Leimanis, 2021, A. Opmanis, 2012, 2021) un Sēlijā pie Aizkraukles (U. Suško, 1991). Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 149 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 48 km2.
Populācija. Daudzās valstīs suga ir apdraudēta un tās reģionālā populācija mazinās. Lielākajā daļā Eiropas valstu sugas apakšpopulācijas nav pietiekami izpētītas (Hallingbäck 2019). Arī Latvijā pētījumi nav veikti. Atradnēs tā veido līdz 20 x 20 cm klājienus un vienā vietā var būt sastopama uz vairākiem akmeņiem vai dolomīta gabaliem.
Biotopi un ekoloģija. Parasti aug uz mitriem, ēnainiem kaļķakmens akmeņiem vai laukakmeņiem. Bieži veido samērā viendabīgas audzes, tomēr sugu var atrast kopā ar citām sūnām. Aug uz dolomīta klintīm vai to gabaliem, ko apskalo tekošs ūdens (Liepiņa 2017), kā arī smilšakmens atsegumos upju gravās. Rets atradums ir Krimuldā uz kapa plāksnes senā kapsētā (J. Kluša, 2015). Pavadošā suga ir avota kaļķenīte Gymnostomum calcareum (I. Rērihas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret izmaiņām biotopā – mitruma izmaiņām, biotopa aizaugšanu, atklātu akmens virsmu apaugšanu (Virtanen 2009). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairākas atradnes atrodas ĪADT – Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos, dabas parkā “Abavas senleja”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Bentfoot rock-bristle – Blindiadelphus campylopodus. Mainly a continental moss species, distributed in small areas in Central and Eastern Europe and North America. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1974. 13 localities have been identified in Latvia. Five distribution regions can be distinguished – in northern Kurzeme around Dundaga, in central Kurzeme near Kandava, near Riga in Vāverkrogs, in central Vidzeme around Sigulda and on the banks of the River Amata, and in Selonia near Aizkraukle. EOO is 11,149 km2, and AOO is 48 km2. No regional population studies have been carried out in Latvia. The species usually grows on moist, shady limestones or boulders. In localities the species forms carpets up to 20 x 20 cm and may occur on several stones or dolomite pieces in one place. The species is threatened by habitat changes – changes in humidity, habitat overgrowth and overgrowth of exposed rock surfaces. In Latvia, it is assessed as a Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. Several localities are in protected nature territories – the Slītere and Gauja National Parks and the “Abavas senleja” Nature Park. Protection of the localities of the species and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
