Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Lieli daudzgadīgi vienmājas augi, pēc izmēra līdzīgi lielajai divzobei D. majus vai viļņainajai divzobei D. polysetum. Aug irdenās, tumšās, brūnzaļās velēnās. Stumbrs taisns, 4–10 cm garš, nezarots vai vāji zarots, apakšdaļā ar biezu brūnu rizoīdu tūbu. Lapas vienā virzienā liektas sirpjveidā, sausas lapas sagriezušās, 8–12 mm garas, 1,2–2,3 mm platas, lancetiskas. Lapas gals pakāpeniski sašaurināts, mala izteikti zobaina. Lapas dzīsla tieva, augšdaļā zobaina, beidzas lapas galā vai nedaudz pārsniedz to (Игнатов, Игнатова 2003; Hedenäs, Bisang 2004; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga izplatīta Fenoskandijā, Baltijas valstīs un blakus esošajos Krievijas apgabalos, Austrumeiropas līdzenuma Z daļā un Urālos. Viena izolēta atradne ir zināma Rumānijā – Karpatos. Konstatēta arī Āzijā – Krievijas Tālajos Austrumos u. c. (Hedenäs 1992; Игнатов, Игнатова 2003; Ignatov et al. 2006; Hodgetts 2015). Latvijā zināmas trīs atradnes Kurzemē – Engures ezera dabas parkā sausā priežu mežā kāpās (L. Hedenäs, 1989) un ap Usmas ezeru priežu mežā (A. Opmanis, 2018). Sastopamības apgabals (EOO) ir 159 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2, bet reālā platība ir daudz mazāka, jo suga aug nelielās velēnās un aizņem tika dažus m2.
Populācija. Daudzskaitlīgas un bagātīgas atradnes ir zināmas tikai Fenoskandijā, kur reģionālā populācija tiek uzskatīta par stabilu. Tomēr citās Eiropas areāla daļās suga ir diezgan reta, tās apakšpopulācijas ir nelielas un izolētas. Baltijas valstīs un Krievijā Ļeņingradas apgabalā ir novērota sugas biotopu mazināšanās, jo mazinās vecu skujkoku mežu platības. Eiropā suga nav apdraudēta (LC) (Baisheva, Ignatov 2019). Latvijā sugas reģionālā populācija nav pētīta.
Biotopi un ekoloģija. Aug skujkoku mežos uz augsnes, smilšainās augsnēs un klinšu atsegumos, retāk sastopama uz atmirušas koksnes, galvenokārt zemienēs, bet dažkārt arī kalnos (Baisheva, Ignatov 2019). Latvijā konstatēta vecā skujkoku mežā un purvainā priežu mežā starp vaivariņiem un mellenēm (Liepiņa 2017; A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas iespējamais apdraudējums ir biotopu zudums, ko izraisa intensīva skujkoku mežu ciršana (Baisheva, Ignatov 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Konstatēta ĪADT – dabas parkā “Engures ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Drummond’s fork-moss – Dicranum drummondii. It is a widespread moss in Fennoscandia, the Baltic States and adjacent areas of Russia, the northern part of the Eastern European Plain and the Urals. Also found in Asia – Russian Far East, etc. It was first found in Latvia by L. Hedenäs in 1989. In Latvia, three localities of this species are known in Kurzeme – in the “Engures ezers” Nature Park in a dry pine forest on dunes, and around Lake Usma in a pine forest. EOO is 159 km2, and AOO is 12 km2, but the actual area is much smaller because the species grows in small turfs and occupies only a few m2. The regional population of the species in Latvia has not been studied. In Latvia it grows in old coniferous forests and bog woodland amongst the marsh tea and blueberries. The species is threatened by habitat loss caused by intensive coniferous forest cutting. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species has been recorded in a protected nature territories – the “Engures ezers” Nature Park. Protection of the species’ localities should be ensured and studies on the population size and distribution should be carried out.
Literatūras saraksts
