Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Augi gaišzaļi, bālgani. Lapas, sākot no to galiem, un periants var būt ar iesarkanu pigmentāciju. Stumbrs maz zarots, 1–2 cm garš un 2 mm plats, dažkārt augšdaļā ar pagarinātiem dzinumiem, uz kuriem attīstās gaišzaļi dimanta formas vai apaļi vairķermeņi. Stublāja ventrālā puse pēc krāsas neatšķiras no dorsālās puses; bieži ar bezkrāsainiem rizoīdiem, kas izvietoti blīvi, neregulārās grupās. Lapas novietotas ieslīpi līdz gandrīz horizontāli, izkliedētas atstatus, lapas virsma var būt saplacināta un viļņaina, forma apgriezti ovāla līdz trapecveida. Lapu izmērs 0,9–1,0 × 0,8–1,0 mm, ar 2–3 daivām, daivas nevienlīdzīgi dalītas līdz 1/3 lapas garuma; daivas vāji līdz stipri zobainas, strupas. Lapas vidusdaļā piecstūru vai daudzstūru šūnas; vienā šūnā 15–50 ovāli eļļas ķermeņi. Amfigastriju nav vai ir ļoti reti, tās ir lielas, lancetiskas, tikpat garas kā lapa. Vairojas veģetatīvi dzimumiski. Periants cilindrisks, augšējā trešdaļā viegli krokots, ar 4–5 rievām; setas 5–15 mm, sporangiji ovāli, sarkanbrūni (Pearson 1902; Schuster 1953; Bakalin 2011).
Izplatība. Sugai ir boreoatlantisks, subokeānisks izplatības areāls. Sastopama Eiropā, kā arī dažos reģionos Krievijā un Ziemeļamerikā (Konstantinova 2019; Hallingbäck et al. 2020). Latvijā konstatētas trīs atradnes: Latgalē pie Čertoka ezera (B. Bambe, 1999), Vidzemē Plāņu pagastā aizaugušā karjerā netālu no Taures purva (B. Bambe, 1999), Kurzemē Rucavas pagastā aizaugošā atmatā (A. Opmanis, 2014). Atradnes izolētas, atrodas tālu cita no citas. Sastopamības apgabals (EOO) ir 29 575 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2.
Populācija. Nav datu par Eiropas reģionālās populācijas lielumu, un tās tendence nav zināma. Vācijā un Zviedrijā sugas stāvoklis ir stabils, bet turpmāk iespējama to apakšpopulāciju mazināšanās dabiskas sukcesijas dēļ (Konstantinova 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendence nav pētīta.
Biotopi un ekoloģija. Kalcifūga (jutīga pret sārmainu augsni) pioniersuga. Pārsvarā aug atklātās, saulainās vietās – smilšainās, mitrās augsnēs, upju nogāzēs, periodiski applūstošās, smilšainās ezermalās, kāpās, ceļmalās, grāvmalās, pamestos grantskarjeros, citās dabiskās un mākslīgās vietās ar traucētu veģetāciju, retāk kūdrājos, mežainos apvidos, priežu mežos (Bakalin 2011; Konstantinova 2019; Tardif et al. 2019; Hallingbäck et al. 2020). Latvijā konstatēta aizaugušā smilšu karjerā, aizaugošā atmatā mitrākā ieplakā zem viršiem. Aug sugu sabiedrībā ar Nēsa pelliju Pellia neesiana (Hallingbäck et al. 2020), nokarvācelīšu poliju Pohlia nutans, kadiķu lāčsūnu Polytrichum juniperinum (A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu negatīvi var ietekmēt dabiskā sukcesija, jo tā ieviešas tikai atklātā augsnē (Konstantinova 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Viena atradne iekļaujas ĪADT – dabas liegumā “Čertoka ezers (Valnezers)”. Suga nereti sastopama mākslīgos biotopos, cilvēka veidotā vidē, tādēļ to ir sarežģīti aizsargāt. Jāveic turpmāki pētījumi par sugas taksonomiju, populācijas lielumu, izplatību un izmaiņām, kā arī sugai raksturīgu biotopu tendencēm.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Large-celled flapwort – Heterogemma capitata. The liverwort is found in Europe, as well as in some regions of Russia and North America. It was first found in Latvia by B. Bambe in 1999. In Latvia, the species has three localities in different places: Latgale near Lake Čertoks, Vidzeme in Plāņi parish, Kurzeme in Rucava parish. The localities are isolated and located far apart from one another. EOO is 29,575 km2, and AOO is 12 km2. In Latvia, the regional population size and trends have not been studied. In Latvia, the species is found in an overgrown sand quarry, an abandoned overgrown field, and a moist depression beneath heather. The species is threatened by natural succession, as it establishes only on bare soil. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. One locality of the species is included in a protected nature territory – the “Čertoka ezers (Valnezers)” Nature Reserve. The species is often found in artificial habitats and man-made environments, making it difficult to protect. Further research is needed on the taxonomy, population size, distribution and changes, as well as habitat trends characteristic of the species.
Literatūras saraksts
