Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Sīki divmāju augi nelielās, bālzaļās velēnās. Dzinumi līdz 2 cm gari, parasti vienā plaknē. Lapas simetriskas, ovāli lancetiskas, ar garu un tievu galu, lapas mala gluda, vesela vai galā nedaudz zobaina. Pie lapas pamatnes divas īsas, neizteiktas dzīslas vai dzīsla ir nemanāma, bet dažreiz var sasniegt arī 1/3 plātnes garuma. Lapas stūru šūnas caurspīdīgas, var veidot šauru, nolaidenu vienas šūnu rindas grupu. Lapas plātnes šūnas lineāras, garums 11–17 reizes lielāks nekā platums. Sporofītu veido reti, sporangiji taisni, šauri eliptiski, gludi arī sausā stāvoklī. Bieži veido vairķermeņus lapu galos un žāklēs (Лазаренко 1955; Smith 1978; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014)
Izplatība. Suga ir izklaidus izplatīta visā Eiropā, bet nav sastopama lielākajā daļā Vidusjūras reģiona un Tālajos Ziemeļos. Agrākās atradnes Šveicē ir kļūdainas. Ārpus Eiropas suga ir zināma tikai Ziemeļamerikā (Baudraz, Schnyder 2019). Latvijā ļoti reta suga, konstatētas 39 atradnes izklaidus valsts teritorijā, vairāk Kurzemes Z daļā un Latgalē (LVMI Silava un I. Rērihas sūnu herbārija dati, A. Opmaņa datubāze; Suško 2022). Latvijā zināma kopš 20. gs. pirmās puses Moricsalā (J. Mikutovičs, 1912), Rīgā pie Ķīšezera (N. Malta, 1913) un Ozolniekos (K. Starcs, 1933), vēlāk novērota tikai 1985. gadā Kurzemē Popes pagastā pie Klāņu purva (A. Āboliņa). Kopš 20. gs. 90. gadiem zināmas vēl 36 jaunas atradnes. Sastopamības apgabals (EOO) ir 50 707 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km2.
Populācija. Suga ir neliela un bieži paliek nepamanīta, līdz ar to populācijas lielumu un tendences ir grūti novērtēt. Ir ziņojumi, ka dažas atradnes Eiropā ir sliktā stāvoklī, bet trūkst jaunu datu par apakšpopulāciju lielumu un tendencēm. Tomēr nav arī sarukuma pazīmju, un lielākajā daļā valstu, kur suga sastopama, tā ir vērtēta kā neapdraudēta (Nebel, Phillippi 2001; Meinunger, Schröder 2007; ArtDatabanken 2016). Domājams, Eiropas reģionālā populācija ir stabila (Baudraz, Schnyder 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama mitros vai purvainos lapu koku mežos skābās augsnēs (Nebel, Phillippi 2001; ArtDatabanken 2016). Parasti aug uz kritalām vai trupošas koksnes kritalām, parasti alkšņu, retāk uz dzīvu koku, mizas, saknēm vai zariem. Var augt arī uz mitras augsnes pie grīšļu ciņiem (Baudraz, Schnyder 2019). Latvijā tā atrasta galvenokārt staignāju un gravu mežos. Aug uz trupošas koksnes un koku, īpaši melnalkšņu, pamatnēm (Aболинь 1968; Āboliņa 2008), apēnotos iedobumos, retāk uz apēnota dolomīta un atsegtas augsnes pie ūdens, smilšakmens atsegumiem. Pavadošās sugas ir bezapmales somenīte Calypogeia integristipula, gaišā šķībvācelīte Plagiothecium laetum, sukulentu šķībvācelīte P. succulentum, praulu četrzobe Tetraphis pellucida (B. Bambes, A. Opmaņa novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kailcirtes dabiskos un vecos mežos. Vismaz viena atradne Latvijā ir izpostīta meža izciršanas dēļ. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir prognozēta nepārtraukta populācijas mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 66% atradņu atrodas ĪADT: dabas liegumos “Līvbērzes liekņas”, “Lubāna mitrājs”, “Sasaļu mežs”, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Cirīša ezers”, aizsargājamajā ģeoloģiskajā un ģeomorfoloģiskajā dabas piemineklī “Kalamecu un Markuzu gravas”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, jārīko ekspertu mācības.
Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Alder silk-moss – Plagiothecium latebricola. The moss species is scattered throughout Europe, but absent from most of the Mediterranean and the far north. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1912. A very rare species in Latvia, 39 localities have been recorded in total across the territory of the country, with more in the northern part of Kurzeme and Latgale. EOO is 50,707 km2, and AOO is 136 km2. The regional population size and trends are unknown. In Latvia, the species is found mainly in swamp and ravine forests. The species grows on fallen logs and the bases of trees, especially black alders. The species is threatened by clear-cutting in natural and old forests. At least one locality in Latvia has been destroyed by deforestation. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a predicted continued population decline. A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of protected species needs to be maintained. 66% of the species’ localities are in protected nature territories – the “Līvbērzes liekņa”, “Lubāna mitrājs” and “Sasaļu mežs” Nature Reserves, the Ķemeri, Slītere National Parks, and the “Cirīša ezers” Nature Park, and the “Kalamecu un Markuzu gravas” protected geological and geomorphological nature monument. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and expert training, studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
