Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Samērā lieli vai vidēja lieluma divmāju augi (3–5 cm) zaļās vai tumšzaļās skrajās grupās, retāk irdenās velēnās. Lapas sakopotas rozetē 0,8–1,3 cm augsta stāva stumbra galā. Līdzīga bieži sastopamajai parastajai rožgalvītei R. roseum, bet lapu skaits rozetē lielāks (18–25 un vairāk, R. roseum 15–24), lapas 6–9 × 2,5–3,5 mm, lapas mala atrotīta, lapas platākā vieta atrodas augstāk par plātnes pusi. Lapas dzīsla spēcīga, griezumā ar vienu lielāku šūnu rindu zem sīko stereīdu šūnu sakopojuma. Suga reti veido sporofītu, Latvijā nav konstatēts. Sausā stāvoklī saglabājas spilgti zaļa, nemelnē (Игнатов, Игнатова 2003; Ingerpuu, Vellak 1998; Hallingbäck et al. 2008; Liepiņa 2017).
Izplatība. Sugai ir plaša, bet izklaidus izplatība Eiropā (Nebel, Philippi 2001). Sastopama arī Ziemeļamerikā un Āzijā, piemēram, Indijā, Japānā, DA Āzijā. Neaug Arktikas reģionos, lielā daļā Balkānu pussalas un daudzos A apgabalos (Schröck 2019). Latvijā zināmas septiņas atradnes, galvenokārt Vidzemē un Latgalē. Pirmo reizi novērota Krustkalnu dabas rezervātā 1989. gadā (A. Āboliņa). Vēlāk atrasta arī Dvietes pagastā un Bicānu ezerā Preiļu novadā (B. Bambe, 2001, 2005), pie Pētera alas un Raganu katla Gaujas senlejā (S. Kaspari (S. Caspari) 2015). Atsevišķi novērojumi reģistrēti pie Kaņiera ezera un Čertoka ezera apkārtnē (DAP 2023). Sastopamības apgabals (EOO) ir 9552 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācija. Populācijas lielums un tendences Eiropā nav precīzi zināmas. Mūsdienās reģionālā populācija ir stabila, bet agrāk, iespējams, bijis sarukums mežu apsaimniekošanas un zālāju platību mazināšanās dēļ. Apakšpopulācijas parasti ir mazas, par lielākām ziņots reti (Nebel, Philippi 2001; Meinunger, Schröder 2007). Latvijā reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināma, suga apakšpopulācijās ir nelielā daudzumā.
Biotopi un ekoloģija. Kalcifila suga, aug uz augsnes vai ar augsni klātām klintīm samērā sausos lapu koku mežos vai sausos zālājos, reti arī uz koku pamatnēm (Schröck 2019). Latvijā suga atrasta atšķirīgos biotopos: melnalkšņu un egļu mežos (LVMI Silava sūnu herbārija dati), priežu mežā stāvā ezera krastā ar lazdām un zilo vizbulīti Hepatica nobilis (Āboliņa, Bambe 2001), arī jauktā mežā uz smilšakmens klints strauta krastā un gravā (S. Kaspari (S. Caspari) Sigulda 2015; DAP 2023). Atradņu skaits nav pietiekams, lai varētu spriest, kurš biotops sugai ir svarīgākais. Pavadošās sugas ir bālganā dūkstenīte Chiloscyphus pallescens un parastā kociņsūna Climacium dendroides (A. Āboliņas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir kailcirtes dabiskos un vecos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Atradnes ir tikai ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, dabas liegumos “Čortoka ezers (Valnezers)”, “Jašas-Bicānu ezers” un “Dvietes dumbrāji”, Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Rose-moss – Rhodobryum ontariense. The moss species has a wide, but scattered distribution in Europe. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1989. Only seven localities are known in Latvia, mainly in Vidzeme and Latgale. EOO is 9,552 km2, and AOO is 28 km2. In Latvia, the size and dynamics of the regional population are unknown, and the species is present in low numbers in subpopulations. In Latvia it grows in black alder and spruce forests. The species is threatened by clear-cutting in natural and old forests. In Latvia, it is assessed as Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The localities are only found in protected nature territories – the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Čortoka ezers (Valnezers)”, “Jašas-Bicānu ezers” and “Dvietes dumbrāji” Nature Reserves, and the Gauja and Ķemeri National Parks. Studies should be carried out on the population size, distribution and dynamics.
Literatūras saraksts
