Atgriezties
Jutīga (VU)

Zilganā selānija

Saelania glaucescens (Hedw.) Broth.

 
Jutīga (VU)

Zilganā selānija

Saelania glaucescens (Hedw.) Broth.

Foto: Evita Oļehnoviča – zilganā selānija.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Saelaniaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU D2, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, LC 2017.
Statuss tuvējās valstīs: Norvēģija (LC 2021), Zviedrija (LC 2020), Somija (LC 2019), Igaunija (CR 2018).
Biotopi: 8.7. Smilšakmens atsegumi.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 7.2. Dambji un ūdens saimniecības/izmantošana, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 11.1. Dzīvotņu nobīde un pasliktināšanās.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli vienmājas augi mīkstās, zilganzaļās, skrajās velēnās (uz lapām zilgana kreveļveida apsarme). Stumbrs līdz 2,5–3,0 cm garš, dihotomi zarots, apakšdaļā ar brūniem rizoīdiem, blīvi lapots. Lapas ar zilganu vaskainu apsarmi, šauri lancetiskas, 1,5–3,0 × 0,3 mm, virzienā uz stumbra galu pakāpeniski palielinās, tur veido rozeti. Lapas gals smails, mala šauri atrotīta, galā ar retiem, strupiem zobiņiem. Lapas dzīsla beidzas lapas galā, apakšējām lapām īsāka. Plātnes šūnas kvadrātiskas un taisnstūrainas. Sporofīts veidojas stumbra galā. Setas līdz 1 cm garas, sporangiji taisni, cilindriski vai gareni olveida. Peristoms vienkāršs, tā zobiņi sarkanbrūni, papillozi, gandrīz līdz pamatnei dalīti divās šaurās pavedienveida daļās. Operkulums ar īsu knābīti. Sporas brūnas, sīki papillozas, nogatavojas vasarā (Лазаренко 1955; Smith 1978; Игнатов, Игнатова 2003; Hallingbäck et al. 2006; Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017; Āboliņa, nepubl. dati).

Izplatība. Plaši izplatīta suga lielākajā daļā Eiropas – no Pireneju pussalas līdz Urālu kalniem un no Krētas salas līdz Islandei un Svalbārai. Ārpus Eiropas sastopama Āzijā, Dienvidāfrikā, Ziemeļamerikā (tostarp Grenlandē, Havaju salās) un Jaunzēlandē (Nebel, Philippi 2001; Schnyder 2019). Latvijā ļoti reta suga, konstatēta tikai Vidzemē Gaujas senlejā. Pirmo reizi G. K. Girgensons atrada to jau 1861. gadā Amatas gravā pie Kārļiem (eElurikkus 2022), bet pirmais atradums, par kuru ir publicēta informācija, ir tikai 1995. gadā (Bambe 2002). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt. Mūsdienu atradnes ir netālu cita no citas Gaujas senlejā uz smilšakmeņiem pie Gaujas pietekām un alām (Dauda, Vējupīte, Launaga iezis; A. Āboliņa, B. Bambe, A. Opmanis, J. Kluša, U. Suško).

Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija tiek uzskatīta par stabilu (Schnyder 2019). Dažās valstīs suga ir reta, bet tā ir plaši izplatīta Skandināvijas pussalā un Krievijā. Vācijā tā izzudusi zemienēs (Meinunger, Schröder 2007). Mazināšanās iespējama arī citās Centrāleiropas valstīs, kur tā izzudusi zemienēs. Latvijā sugas reģionālās populācijas lielums un dinamika nav zināma.

Biotopi un ekoloģija. Aug klinšu plaisās un uz visbiežāk uz kaļķainas minerālaugsnes iedobumos; dažreiz uz kūdras. Sastopama atklātās vai nedaudz noēnotās vietās (Schnyder 2019). Latvijā atrasta tikai uz smilšakmens atsegumiem vai pie alām.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai nav lielu draudu, tomēr vietām tā var būt apdraudēta. Klimata pārmaiņas var izraisīt sugas sastopamības mazināšanos (Schnyder 2019). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza populācija.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Suga sastopama ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Jāaizsargā sugas atradnes, jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.

Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.

Summary. Blue dew-moss – Saelania glaucescens. A widespread moss across most of Europe, from the Iberian Peninsula in the south to the Ural Mountains in the east and from Crete in the south to Iceland and Svalbard in the north. Outside Europe, it is found in Asia, South Africa, North America (including Greenland, Hawaii) and New Zealand. It was first found in Latvia by G. Girgensohn in 1861. A very rare species in Latvia, found only in Vidzeme in the Gauja Valley. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. In Latvia, the regional population size and dynamics are unknown. In Latvia it grows only on sandstone outcrops or near caves. Climate change may cause a decline in the species’ abundance. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small population. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species is found in the Gauja National Park. Protection of the localities of the species should be ensured, and scientific studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.

Literatūras saraksts

  • Atherton, I., Bosanquet, S., Lawley, M. (eds). 2010. Mosses and Liverworts of Britain and Ireland – A Field Guide. London: British Bryological Society, 848.
  • Bambe, B. 2002. Jaunu un retu briofītu sugu atradnes Latvijā. Retie augi. Rīga, 113–124.
  • Dabasdati.lv 2023. Dabas novērojumu portāls. www.dabasdati.lv [skatīts 20.02.2023.].
  • eElurikkus 2022. Estonian eBiodiversity Portal. https://elurikkus.ee/app/taxonomy/taxon/6988 [skatīts 20.02.2023.].
  • Hallingbäck, T., Lönnel, N., Weibull, H., Hedenäs, L., von Knorrig, P. 2006. Nationalnykeln till Sveriges flora och fauna. Bladmossor: Sköldmossor-blåmossor. Bryophyta: Buxbaumia - Leucobryum. Uppsala: ArtDatabanken, SLU, 416.
  • Liepiņa, L. 2017. Īpaši aizsargājamās un reti sastopamās sūnu sugas Latvijā. Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitātes Dabas izpētes un vides izglītības centrs. LVAF projekts “Dabas aizsardzības pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot jaunu sugu aizsardzības jomas ekspertu apmācību un paaugstinot profesionālo kompetenci DAP speciālistiem”, Nr.1-08/171/2017, 154.
  • Nebel, M., Philippi, G. 2001. Die Moose Baden-Württembergs. Band 1. Ulmer, Stuttgart (Hohenheim), 636.
  • Schnyder, N. 2019. Saelania glaucescens (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T84372163A87735767. [skatīts 20.02.2023.].
  • Smith, A.J.E. 1978. The Moss Flora of Britain and Ireland. Cambridge, New York, Victoria: Cambridge University Press, 706.
  • Игнатов, М.С., Игнатова, Е.А. 2003. Флора мхов средней части Европейской России. Т. 2. Sphagnaceae – Hedwigiaceae. Moсква: KMK, 1–608.
  • Лазаренко, A.C. 1955. Определитель лиственных мхов Украины. Киев: Издательство Академии Наук Украинской ССР, 468.
Projekta finansētāji un partneri