Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Blīvas, zilgani zaļas, retāk zaļas, 0,5–8,0 cm augstas velēnas ar brūnganu lejasdaļu. Sūnas stumbrs lejasdaļā klāts ar matveida pavedieniem. Lapas blīvi kopā, sausas lapas viļņainas, mitras – stāvas, lancetiskas vai lineāri lancetiskas. Lapas mala izliekta, lapas augšējā daļa zobaina (bieži vērojami dubultzobiņi). Lapas dzīsla galā izvirzās no lapas plātnes. Lapas pamatnes daļas šūnas šauri taisnstūrveida. Setas taisnas, 5–25 mm garas. Sporangiji noliekti, ābolveida, nobriedušā stāvoklī ar gareniskām rievām, spīdīgi un ar rievām, sausā stāvoklī bez sporām. Operkulums šauri konisks. Sporofītu bieži veido pavasarī un vasarā (Smith 2004).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga, līdz 2400 m v.j.l. (Schnyder 2019). Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā (Ugunszemē), Jaunzēlandē (Smith 2004). Latvijā suga galvenokārt atrasta Vidzemē, kā arī Ziemeļkurzemē. Pirmo reizi konstatēta 1926. gadā Gaujas senlejā starp Valmieru un Inčukalnu (N. Malta, J. Strautmanis). Kopā konstatētas 68 atradnes. Ievērojams to skaits ir Gaujas senlejā uz smilšakmeņiem. Atradņu skaits īpaši palielinājies 2020. gadā, tas ir skaidrojams ar projekta “Dabas skaitīšana” norisi, kura ietvaros tika kartēti biotopi visā valsts teritorijā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 12 238 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km2.
Populācija. Eiropā reģionālā populācija ir liela un stabila (Schnyder 2019). Reģionālās populācijas patieso lielumu un izmaiņas Latvijā ir grūti novērtēt, jo trūkst pētījumu. Suga veido spilvenveida struktūru vai nelielus klājienus uz atsegumiem, kas var sasniegt 400 cm2 platību. Vairums apakšpopulāciju ir izolētas, izņemot Gaujas Nacionālajā parkā.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama uz noēnotiem reljefa pacēlumiem, klinšu spraugās, uz klinšu izciļņiem, gravās un mežos sausos, mitros, skābos un nedaudz bāziskos vides apstākļos (Smith 2004). Latvijā suga ir maz pētīta, trūkst ziņu par vispārīgu sugas ekoloģiju. Uz smilšakmeņiem suga aug kopā ar citām sūnu sugām, un to negatīvi ietekmē konkurētspējīgākas sūnu sugas. Pavadošās sugas ir nelīdzenā konusgalvīte Conocephalum salebrosum, sīkā šķeltmate Ditrichum pusillum, parastā cepurene Encalypta vulgaris, porenīšu greizkausīte Plagiochila porelloides, matsmailes šķībvācelīte Polytrichum piliferum, parastā punktlape Rhizomnium punctatum (A. Opmaņa, A. Āboliņas, B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā nav norādīts apdraudējums. Latvijā to rada pārmērīgs tūrisms, jo, novirzoties no takām, var tikt iznīcinātas sugu atradnes, noraujot sūnas no smilšakmeņiem. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), ņemot vērā tās ciešo saistību ar noteiktu augtenes veidu, lai gan šobrīd apakšpopulācijas ir stabilas.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, un tai nav jānosaka juridiskais aizsardzības statuss. Vairums sugas atradņu ir Gaujas Nacionālajā parkā. Lai novērtētu reģionālo populāciju un tās dinamiku, jāveic apakšpopulāciju novērtējumi un ilglaicīgs monitorings esošajās atradnēs saistībā ar vides apstākļiem. Jāizglīto sabiedrība par dabas vērtībām, kas atrodas uz smilšakmeņiem.
Autori: Anna Mežaka*, Līga Strazdiņa.
Summary. Common apple moss – Bartramia pomiformis. The moss is found in Europe, Asia, North America, South America (Tierra del Fuego), New Zealand. It was first found in Latvia by N. Malta and J. Strautmanis in 1926. In Latvia, the species is found mainly in Vidzeme, as well as in northern Kurzeme. 68 localities have been identified in total. A significant number of them are in the Gauja Valley. EOO is 12,238 km2, and AOO is 164 km2. It is difficult to estimate the actual size and changes of the regional population in Latvia, as no measurements have been made. Most subpopulations are isolated, except in the Gauja National Park. In Latvia, the species grows on sandstones together with other bryophytes and is negatively affected by more competitive moss species. The species is threatened by excessive tourism, as straying from the trails can destroy the species’ localities by removing moss from the sandstones. It is assessed as Near Threatened (NT) due to the species’ close association with a particular vegetation type, although subpopulations are currently stable. The species is not included on the list of protected species of Latvia. It does not require legal protection status. In Latvia, most of the species’ localities are in protected nature territories – the Gauja National Park. In order to assess the regional population and its dynamics in Latvia, population assessments and long-term monitoring in existing localities in relation to environmental conditions should be carried out. The public should be educated about the natural values of sandstones.
Literatūras saraksts
