Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Augi lielos blīvos vai irdenos nokarenos klājienos, sarkanbrūni līdz melni, retāk tumšzaļi, ar metālisku spīdumu. Stumbrs līdz 7 cm garš, vienlīdz trīskārtīgi plūksnoti zarots. Lapas 1 × 25 mm, platas, cieši piegulošas, pārklājušās, nevienmērīgi divdaivainas. Apakšdaiva četrkārt mazāka nekā augšdaiva, kausveida, paralēla stumbram, cilindriska. Šūnas sīkas, ieapaļi kvadrātiskas, ar uzbiezinātiem šūnapvalkiem. Lapas centrā virtenē izvietotas “ocelli” šūnas (palielinātas, uzbiezinātas šūnas, katra ar vienu lielu eļļas ķermeni), nevis izklaidus pa vienai pa visu lapas plātni kā trauslajai frulānijai F. fragilifolia. Amfigastrijas lielas, divkārt platākas nekā stumbrs, ieapaļi taisnstūrainas, ar nolaidenu pamatni, šķeltas divās strupās daivās (Pearson 1902; Damsholt 2002; Liepiņa 2017).
Izplatība. Holarktiskā reģiona suga, izplatīta Ziemeļamerikā, Āzijā un Rietumāfrikas salās, izplatība saistīta ar apvidiem okeānu tuvumā (GBIF 2022). Taksonomiskās sarežģītības dēļ F. tamariscii s.str. izplatība nav droši zināma, jo sastopamas vēl citas cieši radnieciskas sugas. Eiropā sastopama lielākajā tās daļā un arī Islandē, nav sastopama Eiropas A un ZR daļā (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā reģistrētas 511 atradnes. Pirmo reizi konstatēta Šlīteres Zilo kalnu kraujas pakājē 1887. gadā (A. Brutāns). Suga sasniedz Eiropas areāla A robežu, tāpēc sastopama lielākoties Kurzemē (Liepiņa 2017), atsevišķas atradnes konstatētas Rietumvidzemē un valsts centrālajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 35 786 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 468 km2.
Populācija. Nav pieejami konkrēti dati par Eiropas reģionālās populāciju lielumu, taču suga ir diezgan izplatīta mežainos un akmeņainos biotopos, kā arī zālājos Eiropas ZR, R, centrālajā un D daļā. Gandrīz visos reģionos sugai bieži novērojami sporofīti. Daudzos apgabalos apakšpopulācijas varētu būt stabilas un arī kopējā pašreizējā reģionālā populācija ir stabila (Campisi, Cogoni 2019). Nav datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un izmaiņām. Suga ir saistīta ar samērā specifiskiem biotopiem (sastopama vecos un mitros mežos), tāpēc ar to tās reģionālo populāciju ietekmē šādu mežu īpatsvara pārmaiņas.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā sastopama vecos, mitros, sugām bagātos egļu mežos, dumbrājos, uz vecu ošu un melnalkšņu mizas un kritalām, arī uz laukakmeņiem un atsevišķi augošiem melnalkšņiem zāļu purvos. Būtisks ir meža vecums (vecāki par 100 gadiem) (Vanderpoorten et al. 2004). Visas trīs Latvijā sastopamās Frullania ģints sugas var augt uz viena koka (Liepiņa 2017). Citas pavadošās sugas ir struplapu īsvācelīte Brachythecium rutabulum, doblapu leženeja Lejeunea cavifolia, īssetas nekera Neckera pennata, klints pārzobe Zygodon rupestris (A. Āboliņas, B. Bambes, I. Ķuzes, A. Opmaņa novērojumi). Dabisko mežu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Klimata sasilšana var radīt draudus dažām sugas apakšpopulācijām, kas aug kūdrājos (Campisi, Cogoni 2019). Latvijā sugu apdraud veco un mitro mežu izciršana. Ņemot vērā, ka liela reģionālās populācijas daļa atrodas ārpus ĪADT, kā arī sugas saistību ar Latvijā nelabvēlīgā stāvoklī esošiem meža biotopiem, suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Atradnes konstatētas vairākās ĪADT: dabas liegumos “Kaļķupes ieleja”, “Klāņu purvs”, Slīteres, Ķemeru Nacionālajos parkos. Sugas atradnes ir konstatētas mikroliegumos, kas dibināti citu sugu vai biotopu aizsardzībai. Tomēr aizsardzības statuss ir tikai 311 no 511 reģistrētajām sugas atradnēm (61%), turklāt jāņem vērā, ka ārpus ĪADT ir lielākā daļa sugas Latvijas areāla A daļas. Jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, ekoloģiju, draudiem.
Autori: Anete Pošiva-Bunkovska*, Līga Strazdiņa, Ansis Opmanis.
Summary. Tamarisk scalewort – Frullania tamarisci. A liverwort species of the Holarctic region, found in North America, Asia and the islands of West Africa, with a distribution restricted to areas close to the oceans. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1887. There are 511 recorded localities of the species in Latvia. The species reaches the eastern limit of the European range, so it is found mostly in Kurzeme, with isolated localities in western Vidzeme and the central part of the country. EOO is 35,786 km2, and AOO is 468 km2. There are no data on the size and changes of the regional population of the species in Latvia. In Latvia, the species grows in old, moist, species-rich spruce forests, on the bark and litter of old ash and alder trees, also on boulders and isolated alder trees in fens. The age of the forest (over 100 years old) is important. The species is threatened by the clearing of old and wet forests. Taking into account that a large part of the regional population of the species is located outside protected nature territories, as well as the species’ association with forest habitats in unfavourable condition in Latvia, the species is assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia; micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained. Localities have been found in several protected nature territories – the “Kaļķupes ieleja”, “Klāņu purvs” Nature Reserves, and the Slītere and Ķemeri National Parks. The species has been found in micro-reserves established for the protection of other species or habitats. However, only 311 of the 511 recorded localities (61%) have conservation status, and it should be noted that the majority of the eastern part of the species’ Latvian range is outside protected nature territories. Studies should be carried out on the population size, distribution and dynamics, ecology and threats.
Literatūras saraksts
