Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Augi blīvās, gaišzaļās līdz olīvzaļās velēnās, kas apakšpusē ir sarkanīgas. Velēnas 1–3 cm, retāk 8 cm augstas. Lapas 0,75–1,5 mm garas, lancetiskas, atstāvošas, mazliet noliektas atpakaļ, bet sausas viegli ieliektas uz iekšu. Laba noteikšanas pazīme lauka apstākļos ir izteikti redzama plata sarkana vai rozā lapas dzīsla (vecākiem augiem brūngana). Lapas dzīsla beidzas pirms lapas galotnes. Sporangiji bez peristoma (Atherton et al. 2010; Liepiņa 2017).
Izplatība. Cirkumpolāra boreālās zonas un mērenā klimata joslas suga, sastopama plašā augstumu amplitūdā – 10–700 m v.j.l. (Blockeel et al. 2014). Konstatēta visā Eiropā. Ārpus tās sastopama Āzijā, Āfrikā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā u. c. (Sérgio et al. 2006; González-Mancebo et al. 2008; GBIF 2023). Latvijā pirmo reizi atrasta uz Raunas Staburaga 1987. gadā (A. Opmanis). 2008.–2022. gadā fiksētas 40 atradnes Kurzemē un Vidzemē, visvairāk Gaujas Nacionālajā parkā (J. Kluša, 2015, 2020, A. Opmanis, 2012–2022, I. Rēriha, 2008, 2010, S. Kaspari (S. Caspari) 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2943 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2.
Populācija. Eiropā kopējā sugas reģionālā populācija ir ļoti liela un stabila (Sim-Sim 2019). Latvijā reģionālā populācija ir neliela. Suga visbiežāk veido vitālas un daudzskaitlīgas apakšpopulācijas (pārsvarā Gaujas Nacionālajā parkā uz smilšakmens atsegumiem), tomēr vairums ir stipri izolētas. Lai gan sagaidāms, ka, pieaugot sūnu ekspertu skaitam, uzlabosies zināšanas par sugas izplatību Latvijā, tomēr nozīmīgs reģionālās populācijas kāpums nav sagaidāms, jo sugas izplatību ietekmē arī piemērotu dabisko biotopu ierobežotā platība. Pozitīvi vērtējams, ka tās galveno biotopu aizsardzības stāvoklis valstī novērtēts kā labvēlīgs (DAP 2020).
Biotopi un ekoloģija. Latvijā sastopama gal-venokārt uz smilšakmens atsegumiem ūdens tuvumā. Aug kopā ar Bentrijas gludkausīti Mesoptychia bantriensis, porenīšu greizkausīti Plagiochila porelloides, jungermanniju sīkstrupknābi Platydictya jungermannioides (J. Klušas, A. Opmaņa novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Lai gan suga var būt vietēji apdraudēta, Eiropā tai nav lielu apdraudējumu (Sim-Sim 2019). Sugu apdraud māju un pilsētu notekūdeņu, lauksaimniecības piesārņojuma ieplūšana dabiskajās ekosistēmās. Reģionālā populācija Latvijā ir stabila, tomēr neliela un sadrumstalota, tādēļ novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT).
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Visas atradnes ir ĪADT: Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Abavas senleja”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jārīko mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Verdigris tufa-moss – Gymnostomum aeruginosum. The moss is found throughout Europe. Outside Europe, found in Asia, Africa, North America, South America, etc. It was first found in Latvia by A. Opmanis in 1987. In Latvia, 40 localities of the species have been recorded in Kurzeme and Vidzeme between 2008 and 2022, most of them in the Gauja National Park. EOO is 2,943 km2, and AOO is 128 km2. The regional population of the species in Latvia is small. The species most often forms vital and numerous subpopulations (mainly in the Gauja National Park), but most are very isolated. No significant regional population increase is expected, as the overall distribution of the species is also affected by the limited area of suitable natural habitats. In Latvia, it grows mainly on sandstone outcrops in the presence of water. The species is threatened by the inputs of domestic and urban sewage and agricultural pollution into natural ecosystems. The regional population in Latvia is stable, but small and fragmented, and therefore assessed as Near Threatened (NT). A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. All the localities are in protected nature territories – the Gauja National Park and the “Abavas senleja” Nature Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts